Drosmīga 17 gadus vecā Pakistānas meitene iegūst Nobela miera prēmijas balvu
Malala Jusafzaja ir pakistāniešu meitene, kas aktīvi iestājas par izglītību ikvienai meitenei un ikvienam zēnam. Viņa arī runā par sieviešu tiesībām un līdzvērtību. Malala nāk no musulmaņu ģimenes un pretēji mūsu priekšstatam par sieviešu pakļaušanu šādās ģimenēs min savu tēvu kā lielāko iedrošinātāju viņas cīņā par sieviešu tiesībām un mieru, kurā bērni var netraucēti apmeklēt skolas un ar izglītības palīdzību veicināt mierīgu līdzāspastāvēšanu pasaulē.
„Taliban” nav atstājis šādu meitenes rīcību bez ievērības. 2012. gadā Malalai dodoties mājās autobusā, „Taliban” cīnītājs ielēca autobusā, pielika pistoli pie viņas galvas un iešāva galvā. Meiteni ārstēja Lielbritānijā, un šobrīd viņa ir izveseļojusies, bet tā vietā, lai baiļu dēļ apklustu un ieņemtu „jaunai musulmaņu sievietei paredzēto vietu”, Malala ar vēl lielāku drosmi un dedzību runā par sieviešu līdzvērtību un ikviena bērna tiesībām uz izglītību. 2013. gadā Malala tika aicināta teikt uzrunu Apvienoto Nāciju Organizācijas Jaunatnes asamblejas sapulcē. Šogad, 2014. gada oktobrī, meitenei tika piešķirta Nobela miera prēmija (teksta turpinājums zem video).
Šajā īsajā intervijas fragmentā, ko Malala sniedz raidījumā „Daily Show” ASV 2013. gadā, viņa drošsirdīgi runā par to, ka ir nepieciešams cīnīties ar terorismu Pakistānā. Tāpat Malala uzsver, ka tēvs viņai sniedzis lielu iedrošinājumu, jo viņš allaž iestājās gan par sieviešu tiesībām, gan par meiteņu tiesībām izglītoties. Uz intervētāja jautājumu par to, kad viņa saprata, ka „Taliban” varētu sākt vajāšanas, meitene atbildēja, ka 14 gadu vecumā, kad paziņa viņai pavēstīja par „Taliban” viņai adresētajiem draudiem internetā; viņa tam nav ticējusi, jo nedomāja, ka „Taliban” varētu nogalināt bērnu. Malala vairāk baidījās par savu tēvu, ka „Taliban” varētu uzbrukt viņam, tomēr draudi izrādījās patiesi un meitenei tika iešauts galvā par viņas uzstāšanos un publikācijām, kas aicina izglītot bērnus un izturēties pret sievietēm ar cieņu. Intervētājs Džons Stjuarts uz brīdi zaudēja runas spējas, kad meitene teica, ka sākumā domājusi aizstāvēties un nošaut „Taliban” pārstāvjus, kas nāktu viņai pakaļ, tomēr pēc tam secinājusi, ka tādā gadījumā viņas rīcība būtu tieši tāda pati kā teroristu rīcība, un viņa sev teica: „Nē, tev nav jāizturas pret citiem vardarbīgi un cietsirdīgi, tev ir jācīnās ar citiem miera, dialoga un izglītības ceļā. Un tad es nolēmu, ka es teikšu viņam [talibam], cik svarīga ir izglītība, un ka es vēlos izglītību arī viņa bērniem, un tad es sacīšu – tas ir tas, ko tev gribēju pateikt, – tagad vari darīt ar mani, ko gribi.”
Rakstu sagatavoja Aļesja Lavrinoviča
Korektore Mag. Theol. Milda Klampe