Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
trešdiena, 13. decembris, 2017
Jaunumi
 
   
80698

Reformācijas sievietes Vidusvācijā I daļa
02.09.2017


Lutera dzimtajā Eislēbenē atrodas Annas baznīca, kura Reformācijas jubilejas svinību laikā ir kļuvusi pazīstama ar savu īpašo gleznu – Marianas Lepadus (Mariane Lepadus) attēlotajām reformācijas sievietēm [Vidusvācijas] reģionā. Vakarēdiena stilistikā Lepadus attēlojusi 12 sievietes, kuras bija saistītas ar reformāciju.

 

Šīs 12 reformācijas sievietes visas nākušas no Vidusvācijas. Viņu vidū nav Argulas fon Grumbahas, jo Argula dzīvojusi Vācijas dienvidu daļā, Bavārijā (par Argulu lasiet šeit). Projekts “12 reformācijas sievietes” galvenokārt norisinājies kā izpēte par Vidusvācijas sievietēm, kas bija aktīvas reformācijas nesējas.  Kas ir šīs sievietes? Par to uzzināsiet no mūsu rakstu sērijas. Katrā rakstā iepazīsimies ar 4 reformācijas sievietēm:

 

Grāfiene Anna II no Štolbergas

Anna dzimusi 1504. gada 28. janvārī Vācijā un 12 gadu vecumā ieguvusi titulu Anna II, aizstājot savu priekšteci Magdalēnu no Anhaltes. Anna II valdījusi kā princese – Kvedlinburgas klostera vadītāja no 1516. gada līdz pat savai nāves dienai 1574. gada 4. martam. 

Anna II ir pirmā protestantu valdniece. 1539. gadā Anna pievērsās Lutera idejām, tomēr sākumā to nepubliskoja. Pēc Saksijas hercoga Georga nāves Anna II sāka aizstāvēt reformācijas idejas. Tas viņai maksāja gan daļu privilēģiju, gan valdīšanas tiesību, ko baudīja katoļticīgās klosteru teritorijas valdnieces. Annas II reformācijas ideju iespaidā gan viņa, gan viņas padotās klostera māsas ieraudzīja iespēju lauzt savus solījumus un atstāt klosteri, lai apprecētos. Annas valdīšanas laikā protestantisms, luterisms burtiski skāra katru Annas padotībā esošu ģimenes māju. Tādējādi Kvedlinburga kļuva par protestantisku apgabalu.  

Ievērības cienīgs ir fakts, ka Annas II pārvaldībā atradās divi vīriešu klosteri, slimnīca un deviņas baznīcas. Viņa nodibināja konsistoriju, noteica algas skolu un baznīcu darbiniekiem. Visiem priesteriem, kas bija viņas teritorijā, viņa lika zvērēt pie Augsburgas apliecības. Viņa pārtaisīja Franciskāņu klosteri par skolu gan puišiem, gan meitenēm (tas gan viņai radīja problēmas no ordeņa puses). Bet, neskatoties uz viņas nepārprotamo protestantisko nostāju, vēlāk, kad viņa juta, ka vecuma dēļ nevar viena pati vadīt klostera teritoriju, gan pāvests, gan Romas imperators viņai deva atļauju izvēlēties sev palīdzi.

Šajā gleznā Anna II no Štolbergas ir attēlota ar atslēgu rokās (attēlā no kreisās). Atslēga simbolizē varu pār klostera teritoriju (kas atradās Romas impērijas sastāvā). 

 Katarīna fon Švarcburga

Katarīna fon Švarcburga (augšējā attēlā no labās) piedzima 1509. gadā dižciltīgā ģimenē. 15 gadu vecumā 1524. gadā viņa apprecējās ar grāfu Henriku XXXII, bet jau 1538. gadā, kad Katrīna bija sestā bērna gaidās, viņas vīrs nomira. Katarīna palika atraitne. Neskatoties uz to, ķeizars piešķīra Katarīnai varu pār Rudolstādu un Blakenburgu līdz ar Haideksburgas pili, kurā Katarīna atradās un valdīja, līdz mira 1567. gadā. Pēc vīra nāves (kurš bija pārliecināts katoļticīgais) Katarīna ķērās pie savu zemju reformēšanas atbilstoši protestantisma idejām. Atbilstoši mācībai par vispārējo priesterību Katarīna nolēma iejaukties arī baznīcas jomā un to noregulēt. Grāfiene aktīvi piedalījās gan impērijas, gan baznīcas politikā. Viņa iecēla protestantu sludinātājus un skolotājus, kā arī uzlaboja izglītību skolās. Katarīna ļāva patverties savās zemēs tiem protestantu sludinātājiem, kas impērijā tika vajāti. Slavenākais reformācijas sludinātājs, kuram Katarīna piešķīra patvērumu, bija priesteris Kaspars Akvila (1488–1560), kuru vajāja imperators.

Gleznā Katarīna fon Švarcburga ir attēlota ar vēstuli, simbolizējot savas diplomātiskās iemaņas.

 

 Princese Anna no Dānijas un Norvēģijas, Saksijas valdītāja

 

Anna piedzima 1532. gada 22. novembrī Dānijas un Norvēģijas karaļa Kristiāna III un Dorotejas no Saksijas-Lauenburgas ģimenē. Anna apprecējās ar Saksijas valdītāju Augustu. Neskatoties uz to, ka pāris tika apprecināts politisku iemeslu dēļ, Anna un Augusts izveidoja saskanīgu ģimeni. Anna visur bija klāt savam vīram, un 37 gadu ilgās laulības laikā pāris neredzēja viens otru vien dažas reizes.

Princese Anna spēlēja nozīmīgu lomu reliģijas politikā, viņa rakstīja diplomātiskas vēstules, no kurām līdz pat šodienai saglabājušās 25 000.  Anna pati gatavoja zāles un izdalīja tās savu zemju pavalstniekiem bez maksas, par ko izpelnījās iesauku “Māte Anna”. Anna nodibināja aptieku, divas laboratorijas, izgudroja vēdera plāksterus, acu pilienus un ūdeni, kas saturēja zāles sirds nomierināšanai. Anna arī sarakstījās ar pazīstamajiem ārstiem un pati apmācīja jaunietes zāļu vākšanā, sarakstīja zāļu recepšu grāmatu. 

Gleznā princese Anna ir attēlota ar kumelīšu saišķi, simbolizējot viņas iemaņas dziedniecībā (attēlā no kreisās).

 

 Katarīna no Štolbergu dzimtas

Drībekas klostera abate jeb vadītāja Katarīna piedzima ap 1463. gadu. 1501. gadā Katarīna tika nozīmēta par klostera vadītāju. Reformācijas izraisītajos nemieros viņa tomēr spēja klostera dzīvi noturēt. Soli pa solim viņa centās reformēt klosteri. Divi viņas brāļa dēli studēja Vitenbergā, kur iepazinās ar Lutera un Melanhtona uzskatiem, un paši kļuva par jaunās mācības sludinātājiem. Caur viņiem luteriskā mācība sasniedza arī Katarīnu. Tomēr laikā, kad zemnieku karš sāka sasniegt reģionu, kurā atradās Drībekas klosteris, Katarīna, paredzēdama briesmas, pati atstāja klosteri un lika reliģijas māsām atgriezties savās ģimenēs, jo grāfs nevarēja garantēt šo sieviešu drošību.

Pēc pusotra gada 20 sievietes atgriezās klosterī. Pārmaiņu laiks bija skāris arī klosteri, jo ieradās jauns klostera īpašnieks un reformu dēļ sievietes varēja nēsāt tikai parastos mēteļus. Vakarēdiens notika abās formās. Relikvijas zaudēja savu nozīmi. Grāfs Boto (Katarīnas brālis) atbalstīja savu māsu tajā, lai klosterī tiktu atcelti iepriekšējie rituāli un ieviesta jauna mācība. Tas prasīja vēl dažus gadus, un visbeidzot tas kļuva par evaņģēlisku klosteri ar sešām iemītniecēm. Tādā veidā Katarīna no Štolbergu dzimtas kļuva gan par pēdējo katoļu abati, gan par pirmo evaņģēlisko abati.
Katarīna no Štolbergu dzimtas gleznā ir attēlota ģērbusies benediktīniešu habitā ar Drībekas klostera modeli rokās (attēlā augšā - no labās).

Foto: LLSTA 

 

Saistītie raksti: Reformācijas sievietes Vidusvācijā II daļa

Reformācijas sievietes Vidusvācijā III daļa 




 
      Atpakaļ