Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
ceturtdiena, 23. novembris, 2017
Jaunumi
 
   
81674

Reformācijas sievietes Vidusvācijā II daļa
16.10.2017


Esam nolēmušas turpmākajos rakstos tomēr aprakstīt divas (nevis četras) sievietes, jo par katru sievieti sniegsim nedaudz vairāk informācijas, nekā Vidusvācijas baznīcas sieviešu izveidotajā bukletā. Šim nolūkam papildus informāciju esam ieguvušas no citiem rakstiem. 

Jūsu uzmanībai divas sievietes: Doroteja Suzanna no Pfalcas, Saksijas-Veimāras hercogiene  (no kreisās) un  Magdalēna fon Štaupica (no labās).

Doroteja Suzanna no Pfalcas, Saksijas-Veimāras hercogiene  

Doroteja Suzanna piedzima 1544. gada 15. novembrī Simmernā Frīdriham III un Marijai, kas bija grāfa Kazimira no Brandenburgas-Kulmbahas meita.

1559. gadā Dorotejas tēvs Frīdrihs III kļuva par Palatīnijas pārvaldnieku – vienu no ietekmīgākajiem impērijas prinčiem. Viņš bija pirmais, kurš arī nodibināja reformēto ticības apliecības (Kalvina teoloģijas) draudzi Vācijas teritorijā. Tādējādi Frīdriha III bērni – Doroteja Suzanna, Ludvigs un Elizabete – kļuva luterāņi, bet dēls Johans Kazimirs līdzīgi tēvam pieņēma kalvinisma pārliecību.

Dažādo pārliecību dēļ ģimenē dažreiz neiztika bez nesaskaņām. Protestantisma konfesijā luterismā bija izveidojies arī Filipa Melanhtona teoloģijas ideju atbalstītāju pulks, tā sauktie filipisti.Šajā kontekstā Doroteja Suzanna bija valdniece, kas sekoja, lai Lutera mācība tiktu ievērota viņas valdīšanas teritorijā. Hercogienei bija pieejami plaši ticības apliecības materiāli, kas pēc sava satura un struktūras līdzinās Konkordijas formulai, kuru pieņēma tikai vēlāk, 1577. gadā. Konkordijas formulas tekstu atrašanās pie Dorotejas Suzannas ir diezgan pārsteidzošs fakts. Valdnieks Augusts no Saksijas esot savos argumentos pret luterāņu ticības apliecību izteicies, ka hercogiene Doroteja piedalījusies teoloģiskajās debatēs par tā laika sociālajām normām sievietēm. Doroteja centās pakļauties valdnieka Augusta aizrādījumam (jo pēc sava vīra nāves, Dorotejai paliekot par atraitni, viņas bērni tika nodoti Augusta aizbildnībā). Doroteja centās publiski neuzstāties, bet rakstīja Augustam vairākas personīgas teoloģiskas vēstules. Visās savās vēstulēs viņa uzsvēra, ka ir vienkārša kristiete, izklāstīdama vienkāršus apgalvojumus par dažādajiem ticības jautājumiem. Hercogiene aizstāvēja savu ticības pārliecību un norādīja Augustam, ka situācija prasa publisku risinājumu, lai katrs dzīvojošais ticīgais būtu brīvs izvēlēties savu ticības apliecību vai konfesiju. Savā vēstulē Doroteja Suzanna piebilst, ka „ticības un ticības apliecības jautājumos Dievs neuzlūko kādu atsevišķu cilvēku vai atšķirības cilvēces saimē, proti, sieviešu un vīriešu dzimumu atšķirības. Personai ir jāapliecina sava pārliecība un jātic tik bieži, cik tas nepieciešams un kur nepieciešams..”

Nepieciešams piebilst, ka hercogienes Dorotejas Suzannas ticības apliecību motivēja gan viņas personīgā ticība, gan arī goda izrādīšana savam mirušajam vīram, kurš bija pārliecināts luterānis. Viņa vienmēr pamatoja savu rīcību kā mirušā vīra gribas izpildi. Vēl Dorotejas vīram dzīvam esot, gan viņš, gan viņa sieva centās panākt publisku konkrētu atšķirīgu uzskatu nosodīšanu luterānismā, par ko abi izpelnījās neapmierinātību lielas daļas protestantu vidū. Apkārtesošo negatīvā attieksme Doroteju neapturēja arī tad, kad viņa palika par atraitni. Doroteja turpināja cīnīties un tiekties sasniegt savus mērķus Lutera mācības attīrīšanā no piejaukumiem. Konflikts ar valdītāju Augustu, kā arī viņas neizdevīgais (neaizsargātais) stāvoklis pēc vīra nāves, lika viņai būt radošai savā taktikā. Neskatoties uz grūtībām, Dorotejai ir izdevies sasniegt daudzus no saviem iespējami bezcerīgajiem mērķiem. Tas arī padara viņu par apbrīnojamu personību.    Gleznā Doroteja Suzanna ir attēlota ar plīvojošu karogu, kurā attēlota viņu raksturojoša dziesma: „Es zinu, ka mans Atbrīvotājs dzīvo!”

Magdalēna fon Štaupica

Magdalēna fon Štaupica piedzima aptuveni 1485. gadā Motervicas muižā, netālu no Grimmas. Viņas vecāki bija no tā saucamās zemākas dižciltīgo kārtas. 1501. gadā viņa tika uzņemta Cisterciešu klosterī, kurā viņa ieguva izglītību – lasītprasmi, rakstītprasmi, kā arī pamatzināšanas latīņu valodā. Magdalēna no Štaupicas bija viena no tām klostera māsām, kas 1523. gada Lieldienu naktī izbēga no klostera kopā ar Katarīnu fon Boru un devās uz Vitenbergu. 1529. gadā viņa tika iecelta par pirmo Grimmas meiteņu pamatskolas direktori un strādāja par skolas direktori līdz mūža galam (līdz 1548. gadam). Papildus lasītprasmei un rakstītprasmei Magdalēna savā skolā mācīja meitenēm arī luterticības pamatus.

Gleznā Magdalēna ir attēlota ar Bībeli rokā, mācot katehēzi, ģērbusies skolotājas kleitā.

 

Foto: LLSTA 

Saistītie raksti: Reformācijas sievietes Vidusvācijā I daļa

 Reformācijas sievietes Vidusvācijā III daļa




 
      Atpakaļ