Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
piektdiena, 24. novembris, 2017
Reformācijai 500 (1517-2017)
 
80695

Reformācijas pilsētas: Vitenberga – vieta, kur plaukst reformācijas idejas
02.09.2017


 

Vitenberga – vieta, kur plaukst reformācijas idejas.

Pēc savas ordinācijas par priesteri, 1507. gadā, Luters tika nosūtīts uz Vitenbergu turpināt savas studijas teoloģijā. Jau 1508. gadā Luters kļuva par teoloģijas profesoru Vitenbergas universitātē.

1512. gadā, kad Luters ieguva doktora grādu teoloģijā, viņš jau bija kļuvis par Vitenbergas universitātes Teoloģijas fakultātes mācībspēku. Ar grāda iegūšanu Luters bija kļuvis par oficiālo Bībeles doktoru. Tad viņš arī sāka attīstīt un sludināt protestantisma pamatidejas. Vitenbergā tapa slavenās 95 tēzes (foto pa kreisi - Vitenbergas baznīca, foto pa labi - Vitenbergas baznīcas iekšpuse). 

1517. gada 31. oktobrī Luters, katoļu mūks un Bībeles doktors, esot pienaglojis 95 tēzes pie Vitenbergas baznīcas durvīm. Kopš tā laika 31. oktobris, Visu svēto diena, uzskatāma par protestantisma Reformācijas aizsākuma dienu. Luterāņu kopiena visā pasaulē atzīmē 31. oktobri kā Reformācijas dienu.

1518. gadā Vitenbergas universitātē kā grieķu valodas profesors darbu sāka Filips Melanhtons, Lutera cīņu biedrs (foto pa kreisi: māja, kurā dzīvoja Filips Melanhtons).

Vitenberga ir arī vieta, kur Luters dzīvojis Augustīniešu klosterī (saukts arī par Melno klosteri melno augustīniešu mūku habitu dēļ). Klostera telpās Luters nodzīvoja līdz 1521. gadam kā mūks, kad bija spiests klosteri pamest un slēpties Vartburgas cietoksnī. Zemnieku kara dēļ Vitenbergas universitāte un Augustīniešu klosteris tika pamesti. Vēlāk, 1524. gadā, Luters atgriezās Vitenbergā jau kā precēts garīdznieks. Saksijas elektorāts – vadība, kas, neskatoties uz savu pakļautību Romas impērijai un pāvestam, – piešķīra Luteram un viņa dzīvesbiedrei Katarīnai Luterei (bij. fon Borai) tukšu rezidenci Augustīniešu klostera telpās. Vitenbergā Luters arī dzīvojis līdz brīdim, kad devies uz Eislēbeni un miris. Mārtiņš Luters miris Eislēbenē, 1546. gada 18. februārī, laikā, kad viņš turp ieradies izšķirt mantojuma strīdu Mansfeldu grāfu ģimenē.

Pagalmā pie savulaik bijušā Augustīniešu klostera un Luteru mājas atrodas Katarīnas fon Boras statuja – Katarīna ir kustībā, viņas pirkstu rotā laulības gredzens, un viņa kāpj ārā no rāmja. Katarīnas tēvs pēc savas sievas nāves aizsūtīja piecus gadus veco meitu uz klosteri. Sešpadsmit gadu vecumā meitene kļuva par mūķeni cisterciešu klosterī. Dzīvodama klosterī, Katarīna kļuva neapmierināta ar dzīvi, kuru pati nebija izvēlējusies. Viņa sāka interesēties par reformācijas idejām un pat sakontaktēja Mārtiņu Luteru, lai lūgtu viņa palīdzību bēgt no klostera.

Kopā ar 11 citām reliģijas māsām Katarīna fon Bora izmuka no klostera un devās taisnā ceļā uz Vitenbergu pie Lutera. Luters palīdzēja visām mūķenēm tikt pie vīriem un atrast darbu. Vienīgā, kas bija palikusi neprecēta, bija Katarīna pati. Luters viņai bija sameklējis vairākus vīra kandidātus, bet Katarīna atraidīja visus. Viņu interesēja Luters.

Visbeidzot savas simpātijas pret Luteru viņa nolēma atklāt arī pašam reformatoram. Abi (priesteris Luters un mūķene Katarīna) apprecējās 1525. gada 13. jūnijā, tā iesākot jaunu izpratni par garīdznieka ģimeni protestantismā. 

Vitenbergā dzīvojis arī Mārtiņa Lutera portretists Lukass Krānahs Vecākais, kurš 1505. gadā kļuva par Saksijas kūrfirsta Frīdriha Gudrā galma gleznotāju. Šajā amatā viņš atradies līdz 1550. gadam (fotogrāfijā pa kreisi - Krānaha māja). 

 

Par godu protestantu reformatoriem Vitenbergas centrālo laikumu rotā divas statujas (kreisajā laukuma pusē Mārtiņa Lutera statuja; labājā - Filipa Melanhtona statuja. skat. foto zemāk).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Atgriezties pie galvenā raksta "Pa Lutera ceļu: LLSTA ceļojuma apraksts"

Foto: LLSTA 




      Atpakaļ