Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
piektdiena, 24. novembris, 2017
Reformācijai 500 (1517-2017)
 
80578

Reformācijas pilsētas: Erfurte - Lutera garīgās mājas
29.08.2017


Erfurte – Lutera „garīgās mājas”. 

Erfurte, kā rakstījis Luters, „atrodas vislabākajā vietā. Tā ir izcila vieta pilsētai”. Erfurtē Mārtiņš Luters studēja, kļuva par mūku un vēlāk tika ordinēts par priesteri. 1505. gada jūlijā Luters tika uzņemts mūku kārtā Augustīniešu klosterī un dzīvoja tajā kā mūks līdz 1511. gadam. Pats klosteris arī spēlēja lomu reformācijas laikā – vēlāk, 1525. gadā, klostera baznīca pārtapa par Sv. Jāņa protestantu baznīcu. 


Bijušais Augustīniešu klosteris, kurā dzīvoja Luters (Erfurte)

 

 

1507. gada 3. aprīlī Mārtiņš Luters tika ordinēts par priesteri Sv. Marijas katedrālē jeb Erfurtes Katoļu katedrālē. Savu pirmo Misi Luters novadīja tā paša gada 2. maijā – nevis katedrālē, bet Sv. Augustīna baznīcā (klostera teritorijā).

 

 Foto: Sv. Marijas katedrāle jeb Erfurtes Katoļu katedrāle, kurā Luters tika ordinēts par katoļu priesteri 1507. gada 3. aprīli

Saskaņā ar kādu leģendu Sv. Augustīna klosterī ir bijis ļoti konservatīvs profesors, kurš 100 gadus pirms Lutera dzimšanas panācis čehu reformatora, priestera Jana Husa (dz. 1369. g.) inkvizīciju, ekskomunicēšanu no baznīcas (1412. gadā) un sadedzināšanu uz sārta (1415. g.) kā herētiķi. Jans Huss esot pravietojis, ka pēc 100 gadiem reformācijas idejas uzvarēs baznīcu. Kad profesors nomiris, viņš ticis apglabāts Sv. Augustīna baznīcā zem altāra. Gandrīz 100 gadus vēlāk tajā pašā baznīcā, pie tā paša altāra Luters sāka savu kalpošanu, un rezultātā Sv. Augustīna baznīca kļuva par luterāņu dievnamu. Tā Luters piepildīja Husa pravietojumu un uzvarēja viņa inkvizitoru – profesoru ar iesīkstējušiem konservatīvajiem teoloģiskajiem uzskatiem.


Erfurtē dzimis arī pazīstamais dominikāņu mūks, filozofs un mistiķis Meistars Ekharts (ap 1260–1328).  

Ap 1294. gadu Ekharts kļuva vienlaikus gan par dominikāņu ordeņa Erfurtē prioru vai vadītāju, gan Turingijas apgabala vikāru. Ekharts gan mācījis, gan sludinājis, gan rakstījis. Kopumā Ekharts sarakstījis 108 darbus, no kuriem 28 darbi tika atzīti par problemātiskajiem un Katoļu baznīcas mācībai neatbilstošiem. Meistara Ekharta mistiskās teoloģijas dēļ viņam radās problēmas ar Katoļu baznīcu, kā dēļ Ekhartam nācās bēgt no Vācijas, lai nenonāktu inkvizitoru rokās. Interesants ir fakts, ka Ekharts bija vienīgais augstu stāvošs viduslaiku teologs (teoloģijas maģistrs), pret kuru tika celta apsūdzība par herēzēm (1326. gadā ietekmīgais Kolonas arhibīskaps Henrijs no Nirnbergas cēla apsūdzību pret Ekhartu). 

Meistara Ekharta augstā stāvokļa dēļ tikai pāvests (Jānis XXII) varēja viņu tiesāt. Devies uz Aviņonu pie pāvesta sevi aizstāvēt, Ekharts bija teicis, ka ir gatavs atteikties no dažādiem doktrināliem apgalvojumiem, kurus iekļāvis savos rakstos, ja pāvests viņu apsūdzētu par herētiķi.  Tomēr neilgi pēc Aviņonas sasniegšanas viņš nomira.

Pēc Ekharta nāves, 1329. gadā pāvests Jānis XXII izdeva bullu, kurā viņš nosodīja 28 Ekharta rakstus un arī viņa paša personību. Bullā Ekharts netiek tiešā veidā pasludināts par herētiķi, bet tajā ir teikts, ka Ekharts sēja ērkšķus un šķēršļus baznīcas tīrumā, kas ir pretēji skaidrajai ticības patiesībai, kā arī darbojās, lai tajā izaugtu dadži un indīgi ērkšķu krūmi.

Lieki piebilst, ka šāds raksturojums uz vairākiem gadsimtiem iedragāja Ekharta reputāciju Katoļu baznīcā. Neskatoties uz to, viņa darbu kopijas tika pavairotas un lasītas kristiešu mistiķu vidū.


 

 

Mārtiņa Lutera statuja Erfurtē ar 118 Psalma vārdiem vācu valodā:

 

    Ich werde nicht sterben, 

   sondern leben und des 

   Herrn Werk verkündigen.

 

 

 

 

 

 

 Atgriezties pie galvenā raksta "Pa Lutera ceļu: LLSTA ceļojuma apraksts"

 Arhitektūras foto: LLSTA




      Atpakaļ