Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
trešdiena, 24. jūlijs, 2019
Reformācijai 500 (1517-2017)
 

Mārgaretas Eskjū Fellas Foksas (1614–1702) biogrāfija
Apskatīt komentārus (0)


25.10.2011


Mārgareta Eskjū Fella Foksa (1614–1702)

Deniss Brečers

Mārgareta Fella Foksa (1614–1702) - Džordža Foksa sieva un dedzīga vīra dibinātās „Draugu reliģiskās biedrības”, kas labāk pazīstami kā kveikeri[1], atbalstītāja. Savā ziņā viņu var uzskatīt par šīs biedrības līdzdibinātāju.

Mārgareta Anjū apprecēja Tomasu Fellu un uzaudzināja deviņus bērnus Fellu muižā – Svartmorā Anglijas ziemeļrietumos.

Džordžs Fokss bija sācis savu publisko darbību 1648. gadā, kas viņu aizveda līdz „Draugu reliģiskās biedrības” dibināšanai. 1652. gadā Fokss ciemojās Svartmorā, un jau pēc kāda laika Tomass un Mārgareta Felli izmantoja Svartmoras muižu kā šīs augošās biedrības tikšanās vietu. Tomass Fells 1658. gadā nomira, un Mārgareta pēc 11 gadiem apprecēja Džordžu Foksu. Viņi abi kopā veidoja un atbalstīja šo biedrību – līdz pat Džordža nāvei 1691. gadā. Mārgareta turpināja atbalstīt un aizsargāt šo biedrību līdz pat savai nāvei 1702. gadā.

Mārgareta Foksa bija aktīva kveikeru ideju sludinātāja, ieskaitot ļoti egalitāro uzskatu, ka sievietēm aktīvāk jāiesaistās Baznīcas un sabiedrības dzīvē. Viņa sarakstījusi 16 grāmatas un kādus 27 pamfletus, sludinot Foksa un „Draugu reliģiskās biedrības” uzskatus. Kveikeri tika bieži vajāti, jo viņiem bija pacifistiski uzskati, viņi atteicās zvērēt un noliedza vispārpieņemtās paražas, piemēram – paklanīšanos augstāk stāvošiem. 1664. gadā Mārgareta par atteikšanos dot zvērestu un par kveikeru uzskatu sludināšanu tika apcietināta.

Cietumā pavadīto četru gadu laikā viņa uzrakstīja vairākus pamfletus, arī „Sievietes runāšana – attaisnota...”. Mārgaretu pamudināja dziļa ticība tam, ka Raksti māca, ka vīrietis un sieviete ir vienlīdzīgi, un viņa sarakstīja šo pamfletu, aizstāvot savas tiesības runāt un mācīt baznīcā. Pēc modernās bibliskās teoloģijas standartiem dažas pamfleta daļas šķiet dīvainas un pat komiskas. Viņas rakstības veids atgādina klasisko jūdu midrašu – viņa ar Vecās Derības tekstiem uzbūvē loģisku pamatu, no kura analizēt tos Jaunās Derības tekstus, kuri tiek izmantoti, lai neļautu sievietēm kalpot baznīcā. Šis princips, ka ir jāmēģina saklausīt Rakstu balsi, nevis raudzīties tikai uz atsevišķu tekstu liecībām, iezīmē vēlāko Bībeles teoloģiskās interpretācijas attīstību. 17. gadsimta beigu Anglijas sabiedrības kontekstā viņas raksts ir spēcīga liecība par nodošanos Rakstiem un vēlmi izaicināt senas un ļoti augstu vērtētas paražas sabiedrībā, kas šķiet pretējas Evaņģēlijam.

 

Avots: Interneta žurnāls „The Voice”

 http://www.crivoice.org/WT-mfox.html

 

No angļu valodas tulkojusi

Laura Hansone, Dr.theol.



[1] Vārds “Quakers” nāk no angļu “quake” – “drebēt”. Tāpēc latviešu valodā precīzāka atveide ir “kveikeri”, nevis “kvēkeri”. Skat. šīs sabiedrības mājaslapu: http://www.fwccemes.org/quakers/introduction-to-quakers-latvian.




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA