Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
ceturtdiena, 19. 09, 2019
Reformācijai 500 (1517-2017)
 

Margareta Fella Foksa "Sievietes runāšana - attaisnota, pierādīta un atļauta Rakstos" (1666.g.)
Apskatīt komentārus (0)


25.10.2011


„Sievietes runāšana – attaisnota, pierādīta un atļauta Rakstos”

Kvēkere Mārgareta Eskjū Fella Foksa(1666.g.)

 

Sekojošais ir pateikts Jēzus Kristus garā un spēkā.

Tāpat kā tas, ka sievietes bija pirmās, kuras pavēstīja Jēzus augšāmcelšanās ziņu, un, kuras pats Kristus sūtīja [pie brāļiem], pirms savas aiziešanas pie Tēva. Jņ. 20,17.

Iebildumus pret sievietes runāšanu baznīcā savos prātos perinājuši daudzi, pret to daudzkārt iebildusi garīdzniecība, kalpotāji un citi, un tā rezultātā viņām ir aizliegts iejaukties Dieva lietās.

Šie iebildumi tiek pamatoti apustuļa vārdos, ko viņš uzrakstījis Pirmajā vēstulē korintiešiem 14,34s. Arī Pirmajā vēstulē Timotejam 2,11s.

To, cik ļoti viņi maldās par to, ko apustulis šajās Rakstu vietās gribējis pateikt, mēs skaidri parādīsim, kad pie šīm vietām nonāksim piemērotā secībā un kārtībā. Bet vispirms es izklāstīšu, kā Dievs ir atklājis savu gribu un nodomu sievietēm, un, attiecībā uz sievietēm.

Vispirms jau jāsaka, ka Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla, pēc Dieva tēla viņš to radīja, vīrieti un sievieti viņš radīja, un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: „Augļojieties un vairojieties.” [..] Un Dievs sacīja: „Redzi, es jums esmu devis visus augus...” – Gen. 1.

Dievs šeit viņus savieno kopā pats savā tēlā, un nenošķir, un nenodala, kā to dara cilvēki. Lai gan viņi ir vāji, viņš ir stiprs;

 kā viņš teica apustulim: Pietiek ar viņa žēlastību, un viņa spēks nespēkā varens parādās, – 2. Kor. 12,9.

Un tādus Dievs ir izredzējis, pat to, kas nespēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros; un, kas pasaulē zems un nicināts un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, lai iznīcinātu to, kas ir kas, – 1. Kor. 1.

Dievs nav noteicis tādas atšķirības starp vīrieti un sievieti, kā to dara cilvēki.

Taisnība, ka čūska, kas bija visviltīgākā no visiem lauka dzīvniekiem, pielīda pie sievietes ar saviem kārdinājumiem un meliem.

Savā viltībā čūska saprata, ka viņa [sieviete] ir vājākais trauks un drīzāk uzklausīs čūskas teikto – kad jūs no tā ēdīsiet, jūsu acis atvērsies, un sieviete redzēja, kakoks ir labs [..], ka dara gudru.

Kārdinājums tādējādi iekļuva viņā, un viņa ēda un deva savam vīram, un arī viņš ēda. Un tā viņi abi tika ievilināti pārkāpumā un nepaklausībā. Tādēļ Dievs teica Ādamam (kurš paslēpās, kad izdzirdēja viņa balsi): „Vai tu neesi ēdis no koka, no kura es tev aizliedzu ēst?” Un Ādams teica: „Tā sieva, ko tu man devi [..], tā man deva no tā koka, un es ēdu.” Un Dievs tas Kungs sacīja sievai: „Ko tu esi darījusi?” Un sieva sacīja: „Čūska mani pievīla, un es ēdu.”

Šeit sieviete teica Kungam patiesību. Ievērojiet, ko Kungs teica pēc tam, kad bija pasludinājis čūskai spriedumu: Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp taviem pēcnācējiem un sievas pēcnācējiem. Tie tev sadragās galvu, bet tu viņiem iekodīsi papēdī, – Gen. 3,15.

Lai šie Kunga vārdi, kas bija iesākumā, aizbāž mutes visiem, kuri iebilst pret sievietes runāšanu Kunga spēkā, jo viņš ir cēlis ienaidu starp sievieti un čūsku.

Ja sievietes pēcnācēji nerunā, tad runā čūskas pēcnācēji, jo Dievs ir cēlis ienaidu starp abu pēcnācējiem. Ir acīmredzams, ka tajos, kas iebilst pret sievietes un viņas pēcnācēju runāšanu, tajos runā vecās čūskas pēcnācēju skaudība.

 

Dievs ir piepildījis savu vārdu un apsolījumu: Kad laiks bija piepildījies, viņš sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības [..], lai mēs iegūtu bērnu tiesības, – Gal. 4,4s.

Turklāt Kungam, pieminot baznīcu, patīk to uzrunāt kā sievieti – runājot caur praviešiem: Tas Kungs sauc tevi atpakaļ kā atstātu laulātu draudzeni un sirdī dziļi noskumušu sievu, „kā gan varētu atstāt savu jaunības mīlestību?”, – Jes. 54. Un arī: Cik ilgi tu vēl šurp un turp maldīsies, tu atkritēja gara meita? Tas Kungs ir devis ko jaunu šinī zemē: sieva apprecēs vīru, – Jer. 31,22.

Un Dāvids, runājot par Kristu un viņa Baznīcu, saka: Košā skaistumā mirdz ķēniņa meita, ar zeltu un pērlēm ir rotāts viņas apģērbs, izrakstītās drānās viņa tiek vesta pie ķēniņa, [..] līksmi saucieni un gaviles pavada viņas, un tā viņas nonāk ķēniņa pilī, – Ps. 45.

Arī ķēniņš Sālamans savā Augstajā dziesmā, kur viņš runā par Kristu un viņa baznīcu, kas žēlojas un sauc Kristu, 1,8 un 5,9, saka: Ja tu to vēl nezinātu, tu skaistākā starp sievām, tad izej tālākās ārēs pa aitu ganāmpulku pēdām.

Un Jānis, kad viņš redzēja to brīnumu, kas bija debesīs, redzēja, ka tur ir sieva, saulē tērpta, mēness apakš viņas kājām un viņai galvā divpadsmit zvaigžņu vainags, [..] vēl cita zīme parādījās pie debesīm: redzi, liels pūķis [=čūska], ugunīgi sarkans, [..] viņš stāvēja sievas priekšā [..], lai aprītu viņas bērnu. Šeit redzama čūskas skaudība, Jņ. Atkl. 12.

Ar to ir pamatots, ka Kristus Baznīca ir attēlota kā sieviete; un tie, kuri iebilst pret sievietes runāšanu, iebilst pret Kristus Baznīcu un sievietes pēcnācēju, un šis pēcnācējs ir Kristus. Vārdu sakot, tie, kuri iebilst Kunga spēkam un Kunga Garam, kas runā sievietē, tikai dzimuma dēļ, proti, tāpēc, ka viņa ir sieviete, ignorējot pēcnācēju, Garu un spēku, kas runā viņā, tie runā pret Kristu un viņa Baznīcu un ir čūskas pēcnācēji, kuros mājo ienaids.

Un tāpat kā Dievs Tēvs nedz pirmajā radīšanā, nedz arī nekad vēlāk nav norādījis uz šādām atšķirībām starp vīrieti un sievieti, bet vienmēr savā žēlastībā un mīlošajā laipnībā rūpējies par vājajiem, tā arī viņa Dēls Kristus Jēzus apstiprina to pašu.

Kad farizeji nāca pie viņa un jautāja viņam, vai ir atļauts šķirties no savas sievas?, viņš atbildēja: Vai neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā tos radīja kā vīru un sievu un sacīja: tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa; tātad viņi vairs nav divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt, – Mt. 19.

Tāpat arī, kad Kristus Jēzus nonāca Samarijas pilsētā, kur bija Jēkaba aka un kur bija samariešu sieviete, Jāņa evaņģēlija 4. nodaļā varat lasīt, cik viņš bija priecīgs viņai sludināt mūžīgo Evaņģēliju.

Un, kad sieviete teica viņam: Es zinu, ka jānāk Mesijam, kas saukts Kristus, un kad viņš nāks, viņš mums visu izstāstīs, – Jēzus teica viņai: Es tas esmu, kas ar tevi runā! Un, kad Marta teica, ka viņa zina, ka viņas brālis celsies augšā [..] pastarajā dienā, viņš teica viņai: Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas miris; un ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam. Vai tu tam tici? Viņa atbildēja: Jā, Kungs, es ticu, ka tu esi Kristus, Dieva Dēls. Viņa šeit atklāja savu īsto un glābjošo ticību, kāda tajā laikā bija tikai nedaudziem, Jņ. 11,25s.

Tāpat arī sieviete, kas pienāca pie Jēzus ar alabastra trauciņu, kurā bija ļoti dārga svaidāmā eļļa, un izlēja to viņam uz galvas, kad viņš sēdēja pie galda. Ir acīmredzams, ka šī sieviete zināja par Dieva apslēpto spēku un gudrību vairāk nekā viņa mācekļi, kurus piepildīja sašutums par viņu.

Tāpēc Jēzus teica: Kam jūs apgrūtināt šo sievu? Viņa pie manis ir padarījusi labu darbu. [..] Patiesi es jums saku: kur vien visā pasaulē sludinās šo evaņģēliju, tur arī sacīs viņai par piemiņu, ko tā ir darījusi, – Mt. 26, Mk. 14,3. Lūka arī saka: Viņa bija grēciniece, un viņa stāvēja aiz viņa pie viņa kājām, raudāja un iesāka slacīt viņa kājas ar savām asarām un nožāvēja ar saviem matiem, un skūpstīja viņa kājas un tās svaidīja ar eļļu.

 

Un, kad Jēzus redzēja tā farizeja domas, kurš bija viņu ielūdzis savā mājā, viņš izmantoja izdevību un runāja uz Sīmani,

 kā lasāms Lūkas 7. nodaļā: Sīmani, vai tu redzi šo sievu? Es nācu tavā namā, tu man ūdeni neesi devis manām kājām, bet šī savām asarām manas kājas slacījusi un ar saviem matiem nožāvējusi; tu mani neesi skūpstījis, bet šī, kamēr es še esmu, nav mitējusies skūpstīt manas kājas; ar eļļu tu neesi svaidījis manu galvu, bet šī ar svaidāmo eļļu ir svaidījusi manas kājas. Tādēļ es tev saku: viņas grēki, kuru bija daudz, ir piedoti, jo tā daudz mīlējusi, – Lk. 7,37-47.

 

Un tur bija daudz sieviešu, kuras bija sekojušas Jēzum no Galilejas, kalpodamas viņam, un viņas skatījās no tālienes, kad Kristus tika sists krustā, Mt. 27,55, Mk. 15.

Tiešām, par viņu raudāja pat Jeruzalemes sievietes, un viņš viņām teica: Jūs, Jeruzalemes meitas, neraudiet par mani, bet raudiet pašas par sevi un par saviem bērniem, – Lk. 23,28.

 

Dažas sievietes, kuras bija izdziedinātas no ļaunajiem gariem un slimībām, Marija Magdalēna un Joanna, Hēroda nama uzrauga Kūzas sieva, un daudz citu, kas no sava padoma viņam gādāja uzturu, – Lk. 8,2s.

No šiem piemēriem mēs redzam, ka Jēzus atzina sievietēs parādījušos mīlestību un žēlastību un nenonicināja to. Kā ir pierakstīts Rakstos, viņš saņēma no sievietēm tikpat daudz mīlestības, laipnības, līdzcietības un labu darbu kā no visiem citiem – gan savas dzīves laikā, gan pēc tam, kad viņi bija izdarījušies ar viņu ļauni.

Jo Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, redzēja, kur viņš tika guldīts, un, kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmās zāles, lai ietu un Jēzu svaidītu. Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās gāja uz kapu un runāja savā starpā: „Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?” Un paskatīdamās tās redzēja, ka akmens bija novelts; tas bija ļoti liels, – Mk. 16,1–4; Lk. 24,1s.

Un viņas nogāja kapā, un, kā saka Matejs, eņģelis novēla akmeni [..] un teica sievietēm: „Nebīstieties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto; viņš nav šeitan, jo viņš ir augšāmcēlies, – Mt. 28. Lūka saka: Pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs, un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, vīri viņām teica: viņš nav šeit; pieminiet, ko viņš jums runājis, vēl Galilejā būdams: cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam un trešajā dienā augšāmcelties. Un tās atcerējās viņa vārdus un, atpakaļ griezušās no kapa, tās to visu pasludināja tiem vienpadsmit un visiem citiem, – Lk. 24,4–9.

Marija Magdalēna, Joanna un Marija, Jēkaba māte, kā arī citas sievietes, kas bija kopā ar viņām, bija tās, kas šīs lietas pastāstīja apustuļiem, un viņu vārdi viņiem likās kā tukšas pasakas, un viņi neticēja viņām.

Ievērojiet to jūs, kas nicināt sieviešu vājumu, un paraugieties, vai tiešām esat tik gudri! Jēzus Kristus tā nedarīja, jo viņš liek lietā vājos.

Kad viņš pēc augšāmcelšanās satika sievietes, viņš teica viņām: Esiet sveicinātas! Un tad viņas piegāja pie viņa, apkampa viņa kājas un pielūdza viņu; un tad Jēzus viņām teica: Nebīstieties, ejiet un sakiet to maniem brāļiem, lai viņi noiet uz Galileju, un tur viņi mani redzēs, – Mt. 28,9-10; Mk. 16,9.

Un Jānis raksta: kad Marija raudāja pie Jēzus kapa, Jēzus viņai teica: Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē? Un, kad viņa domāja, ka tas ir dārznieks [..], Jēzus teica viņai: „Marija!” Viņa apgriezās un ebrejiski saka uz viņu: „Rabuni (tas ir: mācītājs)!” Bet Jēzus viņai saka: „Neaizskar mani, jo es vēl neesmu aizgājis pie Tēva, bet ej pie maniem brāļiem un saki tiem: es aizeju pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva, – Jņ. 20,15-17.

Ievērojiet to jūs, kas nonicināt un pretojaties Kunga Dieva vēstij, kuru viņš sūta ar sieviešu palīdzību. Kas gan būtu noticis ar visas cilvēces pestīšanu, ja viņiem nebūtu bijis iemesla ticēt tai vēstij, kuru Kungs Jēzus sūtīja par savu augšāmcelšanos ar šo sieviešu palīdzību? Šīs sievietes bija saņēmušas no viņa tādu pašu žēlsirdību, žēlastību, grēku piedošanu, tikumus un dziedināšanu, kādus bija saņēmuši arī daudzi vīrieši. Ja šo sieviešu sirdis nebūtu bijušas savienotas un saistītas ar viņu mīlestībā tik ļoti, ka viņas nespēja aiziet prom, kā to bija izdarījuši vīrieši, bet sēdēja, skatīdamās un gaidīdamas, un raudādamas par kapu līdz pat viņa augšāmcelšanās brīdim, gatavas savā maigumā un mīlestībā nogādāt viņa atklāto vēsti, kā tad viņa mācekļi, kuri tur nebija, to jebkad būtu uzzinājuši?

Ak! Lai ir svētīts un augsti teikts Kungs! Tādēļ visa cilvēce var teikt – lai gan cilvēku gudrība, kas nekad nav pazinusi Dievu, vienmēr ir gatava izslēgt nespēcīgos, tomēr Dieva nespēks ir stiprāks nekā cilvēki, un Dieva ģeķība ir gudrāka nekā cilvēki, – 1. Kor. 1,25.

Un Apustuļu darbu 18. nodaļā var lasīt, kā Akvila un Priskilla pieņēma pie sevis Apollu un vēl pilnīgāk izskaidroja viņam Dieva ceļu. Viņš bija daiļrunīgs cilvēks un labi pārzināja Rakstus. Taču mēs nelasām, ka viņš būtu nonicinājis to, ko teica Priskilla tāpēc, ka viņa bija sieviete, kā to tagad dara daudzi.

Tagad parunāsim par apustuļa vārdiem, kas ir pamatā galvenajiem iebildumiem pret to, ka sievietes varētu runāt draudzē. Vispirms 1. Kor. 14. Lasītājam vajag rūpīgi pārlasīt nodaļu, lai redzētu apustuļa mērķi un domas gaitu, kad viņš saka šos vārdus. Apustulis tur pamudina korintiešus mīlēt, alkt pēc garīgajām dāvanām, nevis runāt nezināmās mēlēs, un nebūt bērniem saprašanā, [bet būt] maziem bērniem ļaunumā, bet saprašanā tapt pieaugušiem. Viņš arī māca, ka praviešu gariem jābūt pakļautiem praviešiem, jo Dievs ir nevis jucekļa, bet miera radītājs. Un tad viņš saka: Sievas lai draudzes sapulcēs cieš klusu utt.

Šķiet, ka sievietes un tāpat arī daži citi, kas bija viņu vidū, bija nesapratnē, jo viņš teica: Kā tad nu būs, brāļi? kad jūs sanākat kopā, katram ir kaut kas, vai psalms, vai mācība, vai atklāsme, vai mēles, vai mēļu skaidrošana, viss lai notiek celšanai. Kad visi runā kopā, netiek celts, bet radītas jukas. Tāpēc viņš saka: Un, ja mēlēs runā, tad lai uzstājas divi, ja daudz, trīs, un cits pēc cita un viens lai tulko. Un, ja nav tulkotāja, tad lai tie cieš klusu draudzē. Šeit vīrietim ir pavēlēts draudzē ciest klusu tieši tāpat kā sievietei, ja viņš rada jukas un nekārtību.

Bet apustulis tālāk saka: Tām ir jābūt paklausīgām, kā bauslība nosaka, bet, ja tās grib ko zināt, lai prasa mājās saviem vīriem, jo sievai ir par kaunu runāt draudzes sapulcē.

Apustulis šeit skaidri atklāj savu nodomu, jo viņš runā par sievietēm, kas bija zem bauslības un ar to pārkāpumu, ko paveikusi Ieva. Viņām bija jāmācās, bet viņas nedrīkstēja runāt publiski, viņām vispirms bija jājautā vīriem mājās. Tādai sievietei runāt baznīcā bija kauns. Un ir skaidri redzams, ka korintiešu vidū runāja tādas sievietes, jo apustuļi mudināja viņas novērsties no ļaunuma, nesaskaņām un sajukuma. Un tā viņš mācīja viņiem bauslību, un viņš saka, ka bauslībā ir rakstīts: Es runāšu ar tiem, kuri runā citās mēlēs un citās valodās, – 2. pants.

Un ko tas viss pasaka par sieviešu runāšanu? Sievietēm ir jāsludina mūžīgais evaņģēlijs, pie viņām ir piepildījies Kunga apsolījums, un saskaņā ar viņa vārdu pār tām ir izliets viņa Gars, Ap.d. 2,16–18. Un, ja apustulis būtu gribējis apstādināt tās, pār kurām izliets Kunga Gars, kāpēc viņš nedaudz iepriekš būtu teicis: Bet, ja kādam citam, kas tur sēž, nāk atklāsme, tad pirmais lai cieš klusu, jo jūs pēc kārtas varat visi pravietot, – 1.Kor. 14,31–31?

Te viņš nesaka, ka sievietes, kurām ir atklāsme un pār kurām izliets Dieva Gars, nedrīkst pravietot. Drīzāk pravietot nedrīkstēja tās sievietes, kuras atradās zem bauslības un savos pārkāpumos un cēla nesaskaņas, sajukumu un ļaunumu.

Ja viņš būtu gribējis, lai sievietes beidz lūgt un pravietot, kāpēc tad viņš teicis: Katrs vīrs, kas lūdz Dievu vai pravieto ar apsegtu galvu, apkauno savu galvu, bet katra sieva, kas ar neapsegtu galvu lūdz Dievu un pravieto, dara kaunu savai galvai. [..] Spriediet paši: vai pieklājas sievai neaizsegtai Dievu lūgt vai pravietot? Jo sieviete nav nekas bez vīra un arī vīrietis nav nekas bez sievas Kungā, – 1. Kor. 11,3–13.

Arī otrā Rakstu vietā, 1. Tim. 2, kur viņš mudina lūgt un pielūgt visās vietās, bez dusmām un šaubām paceļot svētās rokas, viņš saka līdzīgi, lai sievietes ir ar pieklājīgu uzvedību, kaunīgas un savaldīgas, lai viņas greznojas nevis ar matu pīnēm un zeltu vai pērlēm, vai dārgu tērpu. Viņš saka: Lai sievietes klusībā mācās visā padevībā, taču mācīt es sievietei nepieļauju, nedz valdīt pār vīru, viņai jāturas klusībā. Jo Ādams ir pirmais radīts, pēc tam Ieva. Un Ādams netika pievilts, bet sieva tika pievilta un krita pārkāpumā.

Šeit apustulis konkrēti runā par sievietes attiecībām ar vīru, ka viņai jāpakļaujas viņam un viņa nedrīkst valdīt pār viņu. Tāpēc viņš piemin Ādamu un Ievu. Bet būtu pārspīlēti teikt kopā ar tiem, kuru iebilst pret sieviešu runāšanu, ka sieviete nedrīkst Baznīcā nedz sludināt, nedz runāt. Tas tur nav teikts. Apustulis te runā par tām, kurām viņš mācīja par apģērbu – ko ģērbt un ko neģērbt. Viņas nevalkāja pieticīgu apģērbu, viņas nebija pieklājīgas un savaldīgas. Viņš mudināja viņas atteikties no matu pīnēm, zelta, pērlēm un dārga apģērba. Tādas nedrīkst valdīt pār vīru, bet tām ir klusībā jāmācās visā padevībā, kā piedienas sievietēm, kas ar saviem darbiem sludina dievbijību.

Kā tas viss attiecas uz tām, pār kurām ir izliets Kunga Jēzus spēks un Gars un kurām ir sniegta Kunga Jēzus vēsts? Vai viņām ir jāatturas runāt Kunga vārdu to nepieklājīgo un negodbijīgo sieviešu dēļ, kurām un par kurām apustulis runā šajās divās Rakstu vietās? Cik gan ļoti šīs paaudzes vīrieši ir kļuvuši akli, izceldami šīs Rakstu vietas un sagrozīdami apustuļa vārdus, un samaitādami viņa teikto vārdu nodomu! Ar šo Rakstu vietu palīdzību viņi cenšas apturēt Kunga Dieva vēsti un vārdu sievietēs, viņas nosodīdami un nicinādami.

Ja apustulis būtu gribējis apturēt sieviešu runāšanu un neatļaut viņām runāt,

kāpēc tad viņš būtu lūdzis savu darba biedru palīdzēt tām sievietēm, kas kopā ar viņu bija cīnījušās evaņģēlijā? Fil. 4,3.

Un kāpēc apustuļi vienojās kopīgās lūgšanās un pielūgšanās ar sievietēm, Mariju, Jēzus māti, un viņa brāļiem, Ap.d. 1,14, ja viņi paši nebija to atļāvuši, un kāpēc viņi bija kopā ar sievietēm, tāpat kā ar citiem, sadraudzībā un Dieva Garā, kur vien tas atklājās?

Bet visa pretošanās un noliedzošā attieksme pret sieviešu runāšanu ir radusies no bezdibens bedres un tumsas gara, kas ir runājis šos daudzos gadsimtus šajā atkrišanas naktī, kopš atklāsmes ir izsīkušas un apslēptas. Tā šis gars ir visus ierobežojis un sasaistījis ar savām važām un robežām, un tas labprāt neļautu runāt nevienam, izņemot tos, ko atzīst šis tumsas gars, – vienalga, vīrieši vai sievietes.

Un tādēļ šie pagājušie gadsimti ir bijuši nelaimes pilni, tas ir zvēra valdīšanas laiks, kuru Jānis, jūras smiltīs stāvēdams, redzēja izkāpjam no jūras un zemes, un tam bija septiņas galvas un desmit ragu, Jņ. Atkl. 13.

Tā ir lielā Bābeles pilsēta – sieviete, kura tik ilgi sēdējusi pie purpursarkanā nezvēra kājām, kas ir pilns zaimojošu vārdu, kam ir septiņas galvas un desmit ragu.

Un šī sieviete ir greznojusies un rotājusies ar zeltu, pērlēm, dārgakmeņiem, un viņas rokā ir bijis zelta kauss, pilns pretīguma. Un viņa ir apdzirdījusi visas tautas no sava izvirtības kausa, un visa pasaule ir sekojusi zvēra pēdās un pielūgusi pūķi, kas deva spēku zvēram.

Un tā sieviete ir piedzērusies no svēto asinīm un no Jēzus mocekļu asinīm.

Un tā ir bijusi sieviete, kas runājusi un sagrābusi varu tik daudzus gadsimtus. Lai pagājušie laiki un gadsimti liecina par to, cik daudzi ir nogalēti un noslaktēti agrākos laikos un paaudzēs katrā reliģijā un konfesijā (kā to mēdz saukt), nogalinot un slepkavojot citam citu, lai tie savā starpā neapvienotos.

Un tā patiesības Gars un Kunga Jēzus Kristus spēks ir bijis tālu no tiem, kas to darījuši.

Un šī ielasmeitu māte ir sēdējusi kā karaliene un teikusi, ka viņa neredzēs bēdas. Viņas dienas gan ir bijušas garas, pat daudzi gadu simti, jo zvēram bija dota vara valdīt četrdesmit divus mēnešus un iet karā ar svētajiem un pieveikt viņus.

Un visi, kas mājojuši uz zemes, ir pielūguši viņu, bet viņu vārdi nav rakstīti Jēra dzīvības grāmatā, kas ir noslaktēts jau no pasaules sākuma.

Bet lai ir svētīts tas Kungs, jo viņa [zvēra] laiks ir galā, kas ilga apmēram 1200 gadus, un tumsa ir pagājusi, un atkrišanas nakts tuvojas beigām, un tagad spīd patiesā gaisma, rīta gaisma, spožā rīta zvaigzne, Dāvida sakne un atvase, viņš ir augšāmcēlies, viņš ir augšāmcēlies, slava augstākajam mūžīgi; ir pienākusi rīta līksmība, un līgava, Jēra sieva, poš sevi, kā līgava rotājas savam vīram.

Un viņai ir dāvāts, ka viņa tiks ietērpta smalkā audeklā – tīrā un baltā, un šis smalkais audums ir svēto taisnīgums; svētā Jeruzaleme nolaižas no debesīm – no Dieva, un tai ir Dieva godība, un tās gaisma ir kā jašma, skaidra kā kristāls.

Un šī ir brīvā sieviete, no kuras ir dzimuši visi apsolījuma bērni, nevis pakļautības sievietes Hagaras bērni. Viņa izraisa nesaskaņas un pakļautību un atbilst Jeruzalemei, kas ir pakļautībā līdz ar saviem bērniem, bet šī ir brīvā Jeruzaleme, kas ir mūsu visu māte.

Un pakļautības sieviete un viņas bērni, kas ir dzimuši pēc miesas, ir vajājuši tos, kas ir dzimuši pēc gara – pat līdz šim brīdim. Bet tagad pakļautības sievietei un viņas pēcnācējiem jātiek padzītiem – tie tik ilgi turējuši pakļautībā un verdzībā, un ierobežojumos, šai pakļautības sievietei un viņas bērniem jātiek padzītiem.

Un mūsu svētā pilsēta, jaunā Jeruzaleme, nāk lejā no debesīm, un tās gaisma spīdēs pa visu zemi, pat kā jašma – skaidra kā kristāls, kas nes brīvību un atbrīvošanu un pilnīgu pestīšanu visiem viņas pēcnācējiem; un tā ir tā sieviete un mūžīgā Dieva tēls, kas ir piederējusi, pieder un mūžīgi piederēs Dievam.

Gan no Vecās, gan no Jaunās Derības var vēl pievienot spēcīgus argumentus, no kuriem ir skaidrs, ka Dievs nenošķīra, bet deva savu labo Garu, kā viņam patika, gan vīrietim, gan sievietei, piemēram, Deborai, Huldai un Sārai.

Kungs sauc caur savu pravieti Jesaju: Uzklausiet mani jūs, kas sekojat taisnīguma ceļos, jūs, kas meklējat Kungu, skatieties uz akmeni, no kā esat izcirsti, un uz bedres caurumu, no kura jūs esat izrakti; skatieties uz jūsu tēvu Ābrahāmu un uz Sāru, kas jūs dzemdējusi, jo Kungs mierinās Ciānu, – utt. Jes. 5.

Un praviete Anna, kas bija atraitne ap 84 gadiem un nešķīrās no tempļa, bet kalpoja Dievam dienām un naktīm ar gavēšanu un lūgšanu, viņa ienāca iekšā tajā mirklī (kad Sīmeans paņēma rokās Jēzus bērniņu), un viņa pateicās Kungam un runāja par viņu ar visiem, kuri Jeruzalemē gaidīja pestīšanu, – Lk. 2,36–38.

Un evaņģēlistam Filipam, kura namā iegāja apustulis Pāvils, kurš bija viens no septiņiem, Ap.d. 6,3, bija četras meitas, kuras visas bija jaunavas un kuras pravietoja, Ap.d. 21.

Un lai tas palīdz apstādināt to pretestības garu, kas grib ierobežot Kunga Jēzus spēku un Garu, jo viņa Gars ir izliets pār visu miesu, gan dēliem, gan meitām – tagad ar viņa augšāmcelšanos; un tāpēc Kungs Dievs radīšanā, kad viņš radīja cilvēku pēc sava tēla, radīja vīrieti un sievieti;

un tāpēc Jēzus Kristus, kā saka apustulis, bija dzimis no sievietes un visaugstākā spēks viņu apēnoja, un Svētais Gars nolaidās pār viņu, un svētā būtne, kas piedzima no viņas, tika saukta par Dieva Dēlu;

un kad viņš bija pasaulē, viņš parādīja savu mīlestību un savu gribu, un savu prātu gan samariešu sievietei, gan Martai un viņas māsai Marijai un vairākām citām, kā ir jau parādīts;

un arī pēc savas augšāmcelšanās viņš parādījās vispirms viņām, pat pirms bija aizgājis pie Tēva. Kad Jēzus bija augšāmcēlies, nedēļas pirmajā dienā, viņš vispirms parādījās Marijai Magdalēnai, Mk. 16,9.

Tādējādi Kungs Jēzus ir pats parādījies un atklājis savu spēku, neskatoties uz to, kādiem cilvēkiem to atklāj; tāpēc lai apklust visas mutes, kas grib viņu ierobežot, jo viņa spēks un gars ir neierobežots un viņš tos izlej pār visu miesu.

Ar to ir atbildēts par šīm divām Rakstu vietām, kas bijušas tik milzīgs klupšanas akmens, ka tumsas kalpi tās padarījuši par milzu kalnu. Bet Kungs to visu novāc, viņš to noņem no ceļa.

M.F.

Sekojošais pielikums ir atbilde uz iebildumu, ka sievietēm baznīcā jācieš klusu. Viņām nav ļauts runāt, bet ir jābūt paklausīgām, un tā saka arī Bauslība. Ja viņas grib kaut ko uzzināt, lai prasa saviem vīriem mājās, jo ir kauns sievietei runāt baznīcā. Tas, ko Pāvils raksta 1. Kor. 14,34, sasaucas ar to, kas rakstīts 1. Tim. 2,11: Sieva lai klusībā mācās visā padevībā.

 

Par to es saku: ja jūs to attiecināsiet uz pilnīgi visām sievietēm, tad bija daudzas sievietes, kas bija atraitnes, kurām nebija vīra, no kura mācīties; un daudzas bija jaunavas, kurām nebija vīra; un Filipam bija četras meitas, kas bija pravietes; tādas būtu bijušas nicinātas, bet apustulis viņām neaizliedza [pravietot].

 

Un, ja uz visām sievietēm attiektos tas, ka neviena sieviete nedrīkst runāt, tad Pāvils būtu pretrunā pats ar sevi;

bet bija tādas sievietes, kuras apustulis piemin Vēstulē Timotejam, kuras kļuva izvirtīgas, bija nemierpilnas un kļuva ārišķīgas un spārdījās pret Kristu, jo Kristus ir viens vīrietī un sievietē, un viņš ir vīrs, un viņa sieva ir Baznīca. Un Dievs ir teicis, ka viņa meitas pravietos, tāpat kā viņa dēli. Un tur, kur viņš ir izlējis savu Garu pār viņām, viņām ir jāpravieto, kaut gan akli priesteri saka pretējo un negrib atļaut svētām sievietēm runāt.

 

Un, lai gan ir teikts: Es neatļauju sievietēm runāt, kā teikts Bauslībā, bet, kad sievietes vada Dieva Gars, viņas nav zem bauslības,

jo Kristus ir viens vīrietī un sievietē; un tur, kur viņš ir atklājies vīrietī un sievietē, viņš var runāt, joviņš ir bauslības beigas taisnīguma dēļ – visiem, kas tic.

 

Tāpēc ir svarīgi nošķirt, kāda veida sievietēm ir aizliegts runāt – tām, kuras bija zem bauslības, kuras nebija nākušas pie Kristus, nedz arī pie pravietošanas Gara.

Hulda, Mirjama un Hanna bija pravietes, un viņām nebija liegts bauslības laikā pravietot, viņas visas pravietoja bauslības laikā.

Un 2. Ķēn. 22 var izlasīt, ko Hulda teica priesterim un vēstniekiem, kurus pie viņas bija sūtījis ķēniņš. Viņa teica:Ejiet, sakiet tam vīram, kas jūs ir pie manis sūtījis: tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: redzi, es likšu nākt nelaimei pār šo vietu un pār tās iedzīvotājiem; es likšu piepildīties visiem draudiem, kas izteikti šai grāmatā, ko Jūdas ķēniņš ir lasījis, jo tie ir mani atstājuši un kvēpinājuši citiem dieviem un tie ir mani sadusmojuši ar visiem saviem roku darbiem. Tāpēc mana bardzība pret šo vietu ir iedegusies un tā nedzisīs. Bet Jūdas ķēniņam, kas jūs ir sūtījis izvaicāt to Kungu, jums tā būs sacīt: tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: tāpēc ka tava sirds ir kļuvusi mīksta un tu esi zemojies tā Kunga priekšā, dzirdēdams, ko es esmu runājis par šo vietu un tās iedzīvotājiem, ka tiem būs iet postā; [..] redzi, es tevi piepulcināšu taviem tēviem un tu ar mieru tiksi guldīts savā kapā, un tavas acis neredzēs visu to nelaimi, kurai es likšu  nākt pār šo vietu.

Un tagad paraudzīsimies, aklie priesteri, vai kāds no jums spēj runāt tādā veidā, un paskatīsimies, vai tas nav labāks sprediķis, nekā jebkurš no jums spēj sniegt, jūs, kas esat pret sieviešu runāšanu.

Un Jesaja, kas aizgāja pie pravietes, neaizliedza viņai runāt un pravietot, Jes. 8.

Un vai tad Joēla 2 nav pravietots, ka kalpones pravietos? Un vai tad kalpones nav sievietes?

Apdomājiet jūs, kas iebilstat pret sieviešu runāšanu, kā Apustuļu darbos Gars tika izliets gan pār meitām, gan pār dēliem.

Evaņģēlija laikā, kad Marija devās apsveicināt Elizabeti Jūdejas kalnos un kad Elizabete dzirdēja Marijas sveicienu, bērniņš salēcās viņas miesās un viņa tika piepildīta ar Svēto Garu, un Elizabete runāja skaļā balsī: Tu esi augsti teicama starp sievām, un augsti teicams ir tavas miesas auglis. No kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis? Redzi, tikko tavs sveiciens atskanēja manās ausīs, bērniņš manās miesās ar līksmību sāka lēkt. Un svētīta ir tā, kas ticējusi, jo piepildīsies tas, ko Kungs viņai ir teicis, – Lk. 1.

Un tas bija Elizabetes sprediķis par Kristu, kas tajās dienās tapa ieņemts. Un tad Marija teica: Mana dvēsele slavē to Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu pestītāju, jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu, jo Varenais lielas lietas pie manis ir darījis, un svēts ir viņa vārds, un viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas viņu bīstas. Viņš darījis varenus darbus ar savu elkoni un izklīdinājis tos, kas ir lieli savā sirdsprātā. Viņš varenos nogāzis no augstiem troņiem un paaugstinājis zemos. Izsalkušo viņš pildījis ar labumiem, un bagātos viņš atstājis tukšus. Viņš gādājis par savu kalpu Israēlu un pieminējis savu žēlastību, kā viņš runājis uz mūsu tēviem, uz Ābrahāmu un viņa pēcnācējiem mūžīgi, – Lk. 1.

Vai tad te jūs neturaties pie sievietes viņas sprediķa dēļ un neizmantojat viņas vārdus, ielikdami Kopīgo lūgšanu grāmatā? Un tomēr jūs aizliedzat sievietei runāt.

Tagad jūs varat redzēt, kā šīs divas sievietes pravietoja par Kristu un sprediķoja daudz labāk nekā visi aklie priesteri tajā laikā un arī šajā laikā, kuri turas pie sievietēm, lai izmantotu viņu vārdus.

Un paskatieties Rutes grāmatā, kā sievietes pilsētas vārtos svētīja viņu, no kuras cilts nāca Kristus: Lai tas Kungs dara to sievu, kas nāks tavā mājā, kā Rāheli un kā Leu, kas abas kopā cēla Israēla namu; kļūsti laimīgs un vairo bagātību Efratā, un topi daudzināts Bētlemē! Un to bērnu dēļ, ko tas Kungs tev dos no šīs jaunās sievas, lai tavs nams ir kā Pereca nams, ko Tamāra dzemdēja Jūdam. Un slavēts lai ir tas Kungs, kas nav licis tev šodien palikt bez radinieka! Lai viņa vārds top daudzināts Israēlā!

Un paskatieties arī Samuēla grāmatas 1. nodaļā, kā Hanna lūdzās un runāja tā Kunga templī: Kungs Cebaot! Ja tu savas kalpones bēdas uzlūkotu un ja tu mani atcerētos un tu arī neaizmirstu savu kalponi… Un izlasiet Samuēla grāmatas 2. nodaļā, kā viņa priecājās Kungā un teica: Mana sirds ir līksma par to Kungu, mans rags ir augstu pacelts tā Kunga spēkā; mana mute ir atvērta pret maniem ienaidniekiem, jo es priecājos par Tavu pestīšanu. Neviens nav svēts kā vien tas Kungs, neviens, vienīgi tu, un nav citas klints kā vien mūsu Dievs. Nerunājiet pārspīlētu, lepnu valodu, lai no jūsu mutes neiziet nekaunīgi vārdi! Jo tas Kungs ir Dievs, visu zinātājs, viņš sver darbus. Stipro loki guļ salauzti, bet nogurušie apjozti ar spēku. Kas bija paēduši, sader par maizi, bet izsalkušie nav vairs izsalkuši; pat neauglīgā ir dzemdējusi septiņus, bet bērniem svētītā ir sakaltusi. Tas Kungs nokauj, un viņš dara dzīvu, viņš nogrūž lejā ellē un atkal uzved augšā. Tas Kungs dara nabagu un dara bagātu, viņš pazemo, un viņš paaugstina. Viņš no putekļiem pieceļ nabagu, un bēdīgos viņš paceļ augšā no dubļiem, likdams tiem kopā sēdēt ar dižciltīgajiem, ļaudams tiem iemantot godības krēslu, jo zemes pamati pieder tam Kungam; uz tiem viņš arī ir cēlis pasauli. Tā kājas, kas paļaujas uz viņu, viņš pasargā, bet bezdievīgie dabū galu tumsā, jo ne ar paša spēku cilvēks iegūst uzvaru. Tas Kungs liek salūzt saviem pretiniekiem, viņš liek pār tiem debesīs rūkt pērkoniem. Tas Kungs tiesās zemes galus, un viņš dos spēku savam ķēniņam, un viņš pacels sava svaidītā ragu.

 

Tā jūs varat redzēt, ko sieviete teica, kad vecais priesteris Ēlis domāja, ka viņa ir dzērusi; un paraugieties, vai kaut viens no jums, aklie priesteri, kas iebilstat pret to, ka sievietes varētu runāt, spēj šādi sludināt. Jūs nespējat teikt tādu sprediķi, kādu teica šī sieviete, taču izmantojat šīs sievietes un citu sieviešu teiktos vārdus.

 

Vai tad Sābas ķēniņiene, 1. Ķēn. 10, nerunāja, kad atnāca pie Sālamana, un nesaņēma Dieva likumu un nesludināja to pati savā ķēniņvalstī? Viņa slavēja Kungu Dievu, kas mīlēja Sālamanu un bija uzcēlis viņu Israēla tronī, jo Kungs ir mūžam mīlējis Israēlu un licis ķēniņam būt godīgam un taisnīgam. Un tie bija Sābas ķēniņienes vārdi, 1. Ķēn. 10,9.

Un paraugieties, cik krāšņus izteicienus lietoja ķēniņiene Estere, lai mierinātu Dieva tautu, kas bija Dieva Baznīca, kā jūs varat lasīt Esteres grāmatā. Tie izraisīja prieku un līksmību visu jūdu sirdīs, kas lūdza un godināja Kungu visās vietās. Viņa pakļāva briesmām savu dzīvību, pretodamās ķēniņa pavēlei, viņa gāja un runāja ar ķēniņu Kunga gudrībā un bijībā, tā izglābdama Dieva tautas dzīvības. Un taisnīgais Mordohajs neaizliedza viņai runāt, bet teica: ja viņa paliks mierā, tad viņas un viņas tēva nams tiks iznīcināts. Un šeit jūs, aklie priesteri, esat pretēji taisnajam Mordohajam.

Tāpat jūs varat izlasīt, kā runāja Judīte un kādus dižus darbus viņa veica, un kā viņa runāja ar Israēla vecajiem, teikdama: Dārgie brāļi, es redzu, ka jūs esat godājami Dieva tautas vecajie, atcerieties, kā mūsu tēvi agrāk tika kārdināti, lai tiktu pārbaudīti, vai taisnīgi pielūgs Dievu. Viņiem arī būtu jāatceras, kā mūsu tēvs Ābrahāms, kas tika pārbaudīts daudzās ciešanās, tomēr izrādījās Dieva draugs; tāpat arī Īzaks, Jēkabs un Mozus; un viņi visi bija tīkami Dievam, un viņi bija pastāvīgi ticībā visās daudzajās ciešanās – Jud. 8,25–27. Un izlasiet arī viņas lūgšanu Judītes grāmatā un to, kā vecajie viņu slavēja un teica: Viss, ko tu saki, ir taisnība, un nav neviena, kas stātos pretī taviem vārdiem; tāpēc lūdz par mums, jo tu esi svēta sieviete un tu bīsties Dievu – Jud. 8,28.31.

Tā šie Israēla vecajie neaizliedza viņai runāt, kā to darāt jūs, aklie priesteri; tomēr jūs gribat izmantot sievietes vārdus kā preci, par kuru iegūt naudu, un jūs gribat paņemt tekstus un sprediķot par sievietes vārdiem; un tomēr jūs kliedzat, ka sieviete nedrīkst runāt, sievietei jācieš klusu. Tā jūs esat tālu no Israēla vecajo prāta, kuri slavēja Dievu par sievietes teikto.

Bet Jezebele un sieviete, neīstā baznīca, lielā netikle, pļāpas un nemācītās sievietes un nemiera gari, kam ir liegts sludināt, kas ilgu laiku runājušas un pļāpājušas un kam aizliegts runāt patiesajā Baznīcā, kuras galva ir Kristus; šādas sievietes skaitās pārkāpējas pēc bauslības, un Atklāsmes grāmatā viņas sauc par sievieti

Un raugiet tālāk, kā gudrā sieviete kliedza uz Joābu pār mūri un izglāba Abelas pilsētu, kā jūs varat izlasīt 2. Sam. 20, kā viņa savā gudrībā runāja uz Joābu, teikdama: Es esmu viena no šiem ļaudīm, kas Israēlā ir miermīlīgi un uzticīgi, bet tu pats grasies nopostīt Israēla pilsētu un māti. Kāpēc tu gribi iznīcināt Kunga īpašumu? Tad šī sieviete gāja ar savu gudrību pie tautas un nocirta Šebas galvu, kas bija sacēlies pret Dāvidu, Dieva svaidīto. Tad Joābs pūta tauri, un visa tauta gāja ar mieru.

Un šī izglābšanās notika, pateicoties sievietes runāšanai. Bet pļāpām un nemierpilnajām sludināt aizliedz patiesā sieviete, kuras vīrs ir Kristus, – tā ir gan sievietes, gan vīrieši, kas visi ir saprotami kā Baznīca. Un tā šajā patiesajā Baznīcā pravieto gan dēli, gan meitas, sievietes strādā evaņģēlija labā. Bet apustulis neatļauj mēlnesēm, nemiera pilnajām un tamlīdzīgām valdīt pār vīrieti, jo viņas neļautu Kristum valdīt nedz arī runāt ne vīrietī, ne sievietē. Šādām likums neatļauj runāt, šādām jāmācās no saviem vīriem.

Bet vai gan atraitnēm ir kāds cits vīrs, no kā mācīties, kā vien Kristus? Un vai tad Kristus nebija vīrs Filipa četrām meitām? Un vai tās, kas ir mācījušās no saviem vīriem, nevar runāt?

Bet Jezebele un mēlneses, un netikle, kas noliedz atklāsmi un pravietojumus, nedrīkst runāt, jo viņas nemācās no Kristus; un tāpat arī tie, kuri ir ārpus Kristus gara un spēka, kurā atradās pravieši; kuri dzīvo pārkāpumos, nepazīst Rakstus. Un tādi iebilst pret to, ka varētu runāt sievietes un tāpat arī vīrieši, kuri sludina to, ko saņēmuši no Kunga Dieva. Bet tas, ko viņi ir sludinājuši un ko viņi sludina, nāks pār visu jūsu galvām, jūs!, pār neīstās baznīcas galvu pāvestu, jo pāvests ir neīstās baznīcas galva un neīstā baznīca ir pāvesta sieva. Un tā viņš un tie, kas ir no viņa un nāk no viņa, ir pret sievietes runāšanu patiesajā Baznīcā, bet gan viņš, gan nepatiesā baznīca Jņ. Atkl. 17 tiek nosaukta par sievieti un dzīvo pārkāpumos, gribēdami valdīt pār cilvēku Kristu Jēzu un arī pār viņa sievu un negribēdami ļaut viņam valdīt.

Bet ir pienākusi lielās netikles tiesas diena. Bet Kristus ir Baznīcas, patiesās sievietes, kas ir viņa sieva, galva; tajā meitas pravieto, tās ir pāri pāvestam un viņa sievai un virs viņiem.

Un šeit Kristus ir galva pār vīrieti un sievieti, kuri var runāt, un Baznīca tiek saukta par ķēnišķīgo priesteru saimi, tādējādi sievietei ir jāupurē tieši tāpat kā vīrietim,

Jņ. Atkl. 22,17. Gars saka: nāc, un līgava saka: nāc, un vai tad līgava nav baznīca?

 Un vai tad baznīca sastāv tikai no vīriešiem? Jūs, kas noliedzat iespēju sievietēm runāt, atbildiet – vai tā nesastāv no sievietēm tieši tāpat kā no vīriešiem?

Vai tad līgava nav salīdzināta ar visu Baznīcu? Un vai tad līgava nesaka: nāc?

Un vai tad sieviete nesaka savam vīram Kristum Jēzum „āmen”?

Un vai tad neīstā baznīca nedara visu, lai aizvērtu līgavas muti?

 Bet tas nav iespējams, jo līgavainis ir kopā ar līgavu un viņš atver viņas muti. Tas ir Kristus Jēzus, kurš iet uzvarēdams un lai uzvarētu, kurš nogalina un noslepkavo ar zobenu, kas ir viņa mutes vārds. Jēram un svētajiem piederēs uzvara, patiesie runātāji – vīrieši un sievietes – uzveiks neīstos.

 

 

Avots: Interneta žurnāls „The Voice”

 http://www.crivoice.org/WT-mfox.html

 

No vecās angļu valodas tulkoja Dr. Theol. Laura Hansone




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA