Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
ceturtdiena, 23. novembris, 2017
Prakse / Liecības
 

Zini savu vietu
14.05.2010


Ievietots 21.09.2005

Vīriešiem lūdzām komentārus par to, vai sievietei ir tiesības uz garīdznieces amatu un vai draudzei pēc šādas darbinieces ir vajadzība. Taču vēstulē norādīts arī uz citiem aspektiem, kuri, pēc autores domām, demonstrē nevienlīdzīgu attieksmi pret dzimumiem. Tāpēc Kurzemnieks labprāt uzklausīs dažādus sieviešu un vīriešu pārspriedumus, kurus būs raisījusi šī lappuse.

Baznīca Latvijā laikam palikusi pēdējā osta, kur vīrieši visiem spēkiem vēl cenšas noturēt dominējošo stāvokli. Taču mācītāju lietas, respektīvi, diskusija par sieviešu ordināciju, aizskar daudz smalkākus slāņus. Patiesībā vajadzētu runāt ne tikai par vīriešu un sabiedrības attieksmi pret sievieti mācītāju, bet sievieti vispār.

Sieviete – brāķis

Ja atceramies 19. gs. beigas vai 20. gs. sākumu, tad toreiz sieviete ārste tika uzskatīta par kaut ko sevišķu, un tām, kas uzdrošinājās, bija ļoti grūti nodibināt praksi. Viņām neņēma vērā ne izglītību, ne pieredzi, ne spēku, vārds "sieviete" bija noteicošais, gluži vai brāķa zīme.

Arī tāda profesija kā aktieris sākotnēji nav bijusi sieviešu nodarbošanās, ķīniešiem, starp citu, joprojām aktieri ir tikai vīrieši. Un kur nu vēl kosmonautika – Amerikā ir kosmonautes, bet Krievija tālāk par vienu Valentīnu Tereškovu tā arī netika.

Attieksmi pirmajos padomju gados un gadsimta sākumā pret skolotāju sievieti palīdzēs atcerēties filma Pirmā skolotāja, kur sieviete par to, ka viņa uzdrošinājusies mācīt vīriešu dēlus, tika izvarota un sasista gandrīz līdz nāvei.

Ja vīrietis pieskaras sievietei, viņas intīmajām ķermeņa daļām, tad, dabiski, pati to izprovocējusi, vispār viņa ir mauka, tāpēc vīrietis drīkst visu. Ja sieviete tādā pašā žestā pieskaras vīrietim, tad viņa ir nekauņa un varbūt pat noziedzniece.

Protams, sievietes stāvoklis gadsimta sākumā un šolaik ir nesalīdzināms. Taču der atcerēties, ka šobrīd gan ārstniecība, gan pedagoģija pārsvarā ir sieviešu nodarbošanās. Kur tad ir tie apgaismotie un gudrie vīrieši? Visu laiku runājam, ko darīt ar sievietēm, bet jautājums ir daudz dziļāks – kur ir vīrieši un kāpēc viņi atkāpjas? Neviena sieviete nevienu vīrieti ne no kurienes nav dzinusi prom un nav apšaubījusi viņa spējas!

Un rodas vēl viens jautājums – kā sievietes audzina dēlus, kur šajā procesā ir vīrietis? Psiholoģijas radītāji un skolotāji gan ir vīrieši, bet kāpēc viņi nav radījuši šo nozari pievilcīgu pašiem, kāpēc par psiholoģiju interesējas tikai sievietes?

Psihologi vīrieši māca sievietēm, kā būt vīrišķīgākām, kā pārvarēt grūtības, tikt galā ar mājas soli, biznesu, bērniem un vēl būt iekārojamai gultā. Tāda supergirla vieglai lietošanai. Kāpēc vīrietis tiek atstāts novārtā, kāpēc viņu nemāca pielāgoties pasaulei un šobrīd dominējošajām sievietes vajadzībām?

Vīriešu loģika, sieviešu emocijas

Ar pārākuma apziņu – tā jau ir tikai sieviete – sastapies lielais vairums sieviešu. Viņu kļūdas tiek uztvertas daudz smagāk, pietiek sievietei, arī mācītājai, kaut kur kļūdīties, un tas tiks apskatīts detalizēti, visticamāk, pielikts pie lielā zvana ar piekariņu: redz, tādas jau viņas ir. Un bieži vien to teiks arī pašas sievietes. Ja tādu pašu kļūdu izdarīs vīrietis, tad teiks – nu kam negadās!

Pietika kļūdīties un nekompetenci parādīt Ingrīdai Ūdrei, kad visa Latvija metās viņai virsū. Ja sliktu sprediķi norunā sieviete, tad viņa ir slikta mācītāja un nekam neder. Ja slikts sprediķis ir vīrietim, viņam vienkārši nepaveicās vai bija grūta Rakstu vieta.

Ja vīrietis izraisa avāriju, viņam gadījās. Ja sieviete – blondīne pie stūres! Ja vīrietis runā pa mobilo tālruni, viņš kārto darīšanas. Ja sieviete – viņa pļāpā. Ja uz ielas redz vecāka gadagājuma nesakoptu vīrieti – re, viņam nav, kas izmazgā kreklu. Ja nesakoptu sievieti – nevīža.

Ja vardarbība notiek ģimenē, tad psihologi un psiholoģes ņemas strādāt ar cietušo, pāraudzināt varmākas sievu un bērnus, meklē viņiem piestāšanas vietu, bet varmāka mierīgs paliek dzīvot, kamēr nav noticis noziegums. No kurienes tas? Vai vīrieši zaudējuši savu slaveno loģiku un padevušies sievišķīgajām emocijām?

Vai tās ir bailes vai pārākuma apziņa? Kaut gan – pārākuma apziņas izrādīšana arī visbiežāk ir visparastākās bailes. Tāpat kā agresija ir vājuma pazīme, ne spēks. Vai tam, kurš agresijai pakļauts, sievietei, no tā vieglāk?

Sieviešu pārprodukcija?

Senajā Romā iepretī 100 sievietēm bija 140 vīriešu, jo daudzās ģimenēs, piedzimstot meitenītēm, tās vienkārši tika nogalinātas. Kristieši tā nedarīja! Vai tas nozīmētu, ka viņi vainojami sieviešu pārprodukcijā? Pat mūsdienās zēna dzimšana tiek vērtēta augstāk. Un kur tad vēl kontracepcija, kas atstāta tikai un vienīgi sievietes ziņā!

Vīriešu hormonālie izsargāšanās līdzekļi tiek uztverti ar klaju noraidījumu. Kā izskanēja kādā raidījumā: "Tas mani pazemotu!" Nu, protams, kurš gan aizdomāsies par to, ka tas var pazemot sievieti? Kā tajā anekdotē: sieviete tik ļoti grib mīlēt, ka tā dēļ gatava arī seksam, vīrietis tik ļoti grib seksu, ka tā dēļ gatavs pat iemīlēties.

Un šis ģeniālais izgudrojums, kad valsts vīrieša vietā maksās alimentus! Kāpēc sievietei vienai jāatbild par abortu? Bērnu taču rada divi! Ja dzemdībās var piedalīties tēvs, tad varbūt pareizi abortu izdarīt tikai tad, ja blakus ir likvidējamā bērna bioloģiskais tēvs? Vīrietim, visticamāk, nav ne mazākā priekšstata, kas ir aborts!

Pēc stereotipiem ir tikai divējādas sievietes: marijas, tās ir piētiskās, paklausīgās, pakļāvīgās, miermīlīgās, lakatiņu galvā, un ievas – niknas, nepakļāvīgas, brīvdomīgas, karojošas. Bet vai nav arī divu tipu vīrieši, tādi kā vecais Ādams, kurš Ievu vaino visur un visā, un jaunais Ādams jeb Kristus, kurš pret sievieti izturas tā, kā viņa patiešām to grib?

Ja taisnība visās instancēs piederētu tikai vienai pusei, būtu viegli. Bet jebkuram argumentam ir pretarguments. Es nevaru ciest iedomīgus vīriešus, un vīrieši nevar ciest iedomīgas sievietes. Tad iznāk, ka mēs nevaram viens otru ciest tā vietā, lai viens otru mīlētu un pieņemtu.

Es nebūt negribu teikt, ka sievietes, baltas kā eņģelīši, lidinās pēdu virs zemes! Bet varbūt tomēr pietiek padomu sievietēm, varbūt ir pēdējais laiks padomāt par vīriešiem, citādi šajā gadsimtā varam sagaidīt, ka rūpīgi ģimenes tēvi, kas visu mūžu mīl vienu sievieti, būs retāki nekā baltie ziloņi un iebalzamējami kā ēģiptiešu faraoni, kurus par atlīdzību rādīt nākamajām paaudzēm. Vai arī – varbūt ķeries pie romiešu vai spartiešu pieredzes?

Jau pats fakts, ka es cenšos kaut ko izprast, nozīmē, ka atrodos zemākā pozīcijā. Jo tie, kas ir varas pozīcijās, neko izprast nevēlas, viņam to nevajag.
Patrīcija Egle

***

Runā vīrieši

Vai neordinēt ir godprātīgi

Ilmārs Pilenieks, vārmenieks, apmeklē Kuldīgas Sv. Annas baznīcu:

– Ir gluži vienalga – sieviete vai vīrietis, tas atkarīgs no spējām. Piemēram, Dace Rubļevska ļoti labi kalpoja, cepuri nost! Tikai dažreiz runās izplūda kā jau meitietis. Arī evaņģēlistei Agritai Staško, kas vada dievkalpojumus Usmas baznīcā, nestāv pretī neviens vīrietis.
Kolosāli! Biju patīkami pārsteigts par viņas stilu. Nezinu, vai arhibīskapa rīcība, neordinējot sievietes, ir godprātīga. Dzimumu ierobežojuma nevar būt. Es pazīstu vairākus vīriešus mācītājus, kuri nespēj cilvēkus uzrunāt.

Spējas ir dažādas. Arī vīriešiem

Juris Vītols, Klosteres draudzes priekšnieks:

– Mums dievkalpojumus vada evaņģēliste Indra Lodiņa, agrāk ir būts Īvandē, kur kalpoja evaņģēliste Aivita Eversone, ir arī citi iespaidi. Principā man ir pozitīva attieksme. Taču ir tādas, kuras to spēj, un tādas, kas nespēj, vienas to apzinās, citas – ne. To pašu var teikt par vīriešiem. Jo vieni spēj ieklausīties draudzes vajadzībās, otri ne, bet šai amatā jābūt elastīgam, dzīvās attiecībās ar draudzi.
Profesija ir smaga, no tās daudz tiek prasīts. Reizēm sievietēm nav viegli, jo viņām ir maigāka daba. Baznīcu vairumā apmeklē sievietes, un viņām ar sava dzimuma pārstāvi vieglāk saprasties. Taču aizspriedumi būs vienmēr: viens apgalvo, ka neies tur, kur ir vecs mācītājs, bet neapmeklē arī tad, ja kalpo jauns.

Jāturas pie Bībeles

Jānis Grants, Skrundas draudzes priekšnieks:

– Mūsu laikos visi cīnās par vienlīdzību, bet man liekas – ja reiz Bībelē skaidri un gaiši rakstīts, ka vīrietim ir vīrieša vieta un sievietei – sievietes, tad tajā jābalstās. Sievietes var kalpot visādi, bet mācītājs ir mācītājs. Vīriešu profesijā trūkst, tāpēc ir problēma.
Nav teikts, ka sievietes to dara sliktāk. Piemēram, par Daci Rubļevsku man ir labs iespaids. Ir labi un slikti cilvēki dažādos amatos, visu nosaka aicinājums un izpratne par darāmo. Bet vai tas ir bibliski pareizi?

Lai skaidrs kļūst Dieva vārds

Laimonis Brauns, Kuldīgas Sv. Annas draudzes pērminderis:

– Agrāk dažas draudzes locekles uztraucās, ka sievietei neklājas būt par mācītāju. Es tā nešķiroju. Daces Rubļevskas laikā esmu dzirdējis arī Aidu Prēdeli, Vairu Bitēnu un citas. Svarīgākais jau nav cilvēks, bet tas, vai mācītājs saprotami izskaidro Dieva Vārdu. Ir bijuši ļoti gudri vīrieši, kuru sprediķos smagi jāiedziļinās, lai vispār tiktu tai domai klāt.

Vajadzīgi abi

Ernests Bušers, Usmas draudzes priekšnieks:

– Mums kalpojušas evaņģēlistes Agrita Staško un Aivita Eversone. Viņas jau faktiski vada draudzes dzīvi, sievietes ir pat emocionālākas, iejūtīgākas. Sākumā likās nepierasti, bet tagad cilvēki uz dievkalpojumiem nāk labprāt. Draudzei būtu vajadzīgi abu dzimumu garīdznieki. Tomēr galvenais ir rezultāts.

Dina Poriņa "Kurzemnieks”’




      Atpakaļ