Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
Mūsu dzīves apraksti / Publikācijas
 
54113

Mildas Klampes dzeja
26.04.2015


Mildas Klampes dzeja

      Pilnu interviju ar filoloģi, teoloģi, dzejnieci, LLSTA valdes locekli un mājas lapas rakstu korektori Mildu Klampi lasiet Latvijas Avīzē “Viens tūlīt būs”: Mildas Klampes dzeja (07.04.2015)

 

Debesu gals

Kā putekļi mēs uzputam,

kā zeme – noputam.

Skrien viens un visi zemei līdz,

vienalga – nepalīdz.

Pusmūžu sēžu es uz klints,

līdz manī pasaule skrien, dzinkst.

Un, kad tā manī izput,

Tu Vēju tanī uzpūt.

Bet Ēģipti siseņi noēd,

vārtos vecdieņi dēd.

Kā tukšis noplok vergturis,

hei, mana tauta, tevi vairs netur!

Sarkanjūra uz visām pusēm,

mēs aizmūkam paklusi klusēm,

bez brīnuma tā sausa,

jo visi dzer no rūgtā kausa.

Ir katram sava zeme – Apsolītā,

tik ne tā – Apsālītā.

Ak, celies, māte Debora,

ir laiks, tā stunda, hora!

Tas nekas, ka tukšs lauks.

Caur tevi Viņš Mājās sauks.

Tas nekas, ka tu lauzta maize.

Tā nav vairs tava raize.

Tas nekas, ka tu izliets vīns,

ka tikai pilna Nīla.

Tas nekas, ka nekas vairs mans,

jo caur, pār un iekš – viens Gans,

viena maize, viens vīns un mielasts,

zemē pārkaisītajiem – Debesu gals.

 

Viens

Viens tūlīt būs.

Un Gaisma nesarūs.

Viens tūlīt nāks

un pāri rokas klās.

Kad zemei auksti,

kad tā trīc,

tu Viņā plauksti,

augšup stīdz.

Viens tūlīt būs.

Un viss par Vienu kļūs.

Viens tūlīt nāks

un savus augšup vāks.

Kad zeme saplok,

kad tā šķīst,

tu Viņā ietop

Asinsšķīsts.

***

Saule atlaida

visus dūriena ķertos.

Mēness apstaigāja

visus sērdzīgos.

No viena pasaules gala

līdz otram

izauga pasaules sākums –

kā ricinkoks.

Es uzkāpu pašā galā.

Mani iespriegoja

Mūžības loks.

***

Absolūtais reizrēķins –

ir nereizrēķināt.

Bet sareizrēķināties

ar citiem.

***

Atpulksteņojusies.

Kā pielaikota

bezlaikam –

sirdspulksteņojusies

laikam.




      Atpakaļ