Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
ceturtdiena, 23. novembris, 2017
Prakse / Kalpošanas veidi
 

LR MK noteikumi par Kapelānu dienestu
Apskatīt komentārus (0)


08.10.2012


Ministru kabineta noteikumi Nr.134

Rīgā 2011.gada 15.februārī (prot. Nr.10 50.§)

Noteikumi par kapelānu dienestu

Izdoti saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 14.panta piekto daļu

1. Noteikumi nosaka kapelānu dienesta darbību.

2. Kapelāni nodrošina Latvijas Republikas Satversmē, Reliģisko organizāciju likumā un starptautiskajos līgumos par cilvēktiesībām reliģijas jomā noteikto indivīda tiesību uz reliģijas brīvību īstenošanu.

3. Nevienai institūcijai nav atļauts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju grēksūdzes vai pastorālās sarunas laikā vai pieprasīt kapelāniem izpaust grēksūdzē vai pastorālajā sarunā uzzinātas ziņas.

4. Kapelāns ir persona, kura attiecīgās reliģiskās savienības (baznīcas) noteiktajā kārtībā ieguvusi teoloģisko izglītību un kuru amatam izvirzījusi šo noteikumu 5.punktā minētā reliģiskā savienība (baznīca).

5. Kapelānu amatam izvirza Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas, Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrijas, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas, Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas centrālās padomes, Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas, Latvijas Baptistu draudžu savienības, Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības, Starptautiskās Dieva draudzes Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības, Latvijas Dievturu sadraudzes un Latvijas Vasarsvētku draudžu centra (turpmāk – reliģiskā savienība (baznīca)) vadība.

6. Kapelānu pieņem darbā Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks, vai lidostas, ostas vai sauszemes transporta stacijas administrācija, vai ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes iestādes (turpmāk – attiecīgā iestāde) administrācija.

7. Attiecīgajai iestādei ir tiesības prasīt attiecīgās nozares kapelānu asociācijas atzinumu par reliģiskās savienības (baznīcas) izvirzītā kapelāna atbilstību darbībai kapelānu dienestā.

8. Lēmumu par kapelānu dienesta ieviešanu pieņem attiecīgās iestādes administrācija. Attiecīgās iestādes administrācija paziņo reliģiskajām savienībām (baznīcām) par vakanto kapelāna amata vietu, norādot kapelānam izvirzāmās prasības un kārtību, kādā kapelāns tiek pieņemts darbā.

9. Attiecīgās iestādes administrācija ar kapelānu noslēdz darba līgumu par garīgās aprūpes organizēšanu. Ja reliģiskā savienība (baznīca) konstatē, ka kapelāna profesionālās spējas neatbilst kapelāna amata pienākumu pildīšanai, tā par minēto neatbilstību paziņo attiecīgajai iestādei. Attiecīgā iestāde, izvērtējot reliģiskās savienības (baznīcas) paziņojumu, ir tiesīga izbeigt darba tiesiskās attiecības ar kapelānu.

10. Kapelāni darbojas saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Kapelāniem ir saistoši attiecīgo iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

11. Nacionālo bruņoto spēku kapelāni nodrošina Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva un viņu tuvinieku garīgo aprūpi. Kapelāni kā garīdznieki sniedz garīgo aprūpi bojā gājušo karavīru tuviniekiem. Viņi ir karavīru un viņu tuvinieku garīgie padomdevēji.

12. Nacionālo bruņoto spēku kapelāni, kuri ir militārpersonas, profesionālo militāro dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos uzsāk un veic pēc brīvprātības principa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Kapelāni nenēsā ieročus.

13. Nacionālo bruņoto spēku kapelāniem, kuri ir militārpersonas, piešķir dienesta pakāpi.

14. Kapelānu darbību Nacionālajos bruņotajos spēkos vada Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns, kurš administratīvi ir tieši pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

15. Nacionālo bruņoto spēku kapelāni administratīvajos jautājumos pakļauti militārās struktūrvienības priekšniekam (daļas komandierim), jautājumos, kas saistīti ar kapelānu darbību, – Nacionālo bruņoto spēku virskapelānam, bet reliģiskajos jautājumos – attiecīgajai reliģiskajai savienībai (baznīcai).

16. Ieslodzījuma vietu kapelāni veic apcietināto, notiesāto un ieslodzījuma vietu personāla garīgo aprūpi, sniedz morālu atbalstu un nepieciešamās konsultācijas reliģiskajos un ētikas jautājumos, ka arī veic tikumiskās audzināšanas pasākumus.

17. Ieslodzījuma vietu kapelānu dienesta struktūru nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks.

18. Lidostu, ostu un sauszemes transporta staciju kapelāni veic lidostu, ostu un sauszemes transporta staciju darbinieku un pasažieru garīgo aprūpi.

19. Profesionālās veselības aprūpes iestāžu kapelāni ir ārstniecības atbalsta personas, kas veic ārstniecības iestāžu personāla un tajās esošo pacientu garīgo aprūpi, sniedzot morālu atbalstu un nepieciešamās konsultācijas reliģiskajos jautājumos atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecības atbalsta personu kompetenci ārstniecībā. Sociālās aprūpes iestāžu kapelāni veic sociālās aprūpes iestāžu personāla un tajā esošo personu garīgo aprūpi atbilstoši savai kompetencei, sniedzot morālu atbalstu un nepieciešamās konsultācijas reliģiskajos jautājumos.

20. Kapelānu darbību finansiāli un materiāltehniski nodrošina attiecīgā valsts vai pašvaldības iestāde no piešķirtajiem budžeta līdzekļiem vai kapitālsabiedrība, ar kuru kapelāns ir darba tiesiskajās attiecībās.

21. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 2.jūlija noteikumus Nr.277 "Noteikumi par kapelānu dienestu" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 101.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Publicēts http://www.likumi.lv/doc.php?id=226332 




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA