Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
otrdiena, 17. jūlijs, 2018
Jaunumi / PLF ziņas
 
85661

Taisnīgi dzīvošanas un darba nosacījumi sievietēm
25.04.2018


Hannovere, Vācija/ŽENĒVA
26.02.2018.

Sievietes Rietumeiropā diskutē par dzimumu nevienlīdzību un “Me Too” 

Labāki nosacījumi sievietēm baznīcas vadošajos amatos, dalība lēmumu pieņemšanā baznīcās, taisnīgi dzīvošanas un darba apstākļi sievietēm un “Me Too” kustība bija galveno tēmu vidū, kas tika apspriestas PLF ikgadējā reģionālajā tīkla sanāksmē Sieviete baznīcā un sabiedrībā (Woman in Church and Society – WICAS) Hannoverē, Vācijā. 

Pēc 2017. gada Reformācijas atzīmēšanas un Divpadsmitās asamblejas, kas notika Vindhukā, Namībijā, darba kārtībā tika iekļauta šo pasākumu pārskatīšana un novērtēšana. Tomēr galvenais reģionālā tīkla sanāksmes fokuss bija turpmāko gadu plānošana. WICAS sanāksme norisinājās Hannoverē no 14. līdz 16. februārim.

“Pēdējo dažu gadu laikā mums ir izdevies panākt to, ka gandrīz visas baznīcas mūsu reģionā – lielas vai mazas – ir deleģējušas pārstāvi, un mēs esam lepnas par to,” paziņoja mācītāja Ulrike Hansena, kas ir WICAS reģionālā koordinatore kopš 2011. g. (https://wicas.lutheranworld.org/). 

“Sieviešu un viņu baznīcu atšķirīgums un dažādojums ir milzīgas bagātības avots mūsu reģionālajā tīklā.”

Šā iemesla dēļ pēdējo gadu laikā ikgadējās “Sieviete baznīcā un sabiedrībā” reģionālās sanāksmes ir notikušas dažādās baznīcās. “Ciemošanās vienai pie otras mums palīdz ņemt vērā atšķirīgas situācijas un darbošanās veidus. Turklāt vairākums baznīcu vadītāju no uzņemošajām baznīcām WICAS un tā rūpēm pievērš īpašu uzmanību,” Hansena teica. 

Šoreiz darba kārtībā bija iekļautas sarunas ar Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskapu Hannoverē Ralfu Maisteru un PLF Vācu nacionālās komitejas izpildsekretāru Norbertu Denecki.

Ieklausīties sieviešu balsī 

Sievietes teica, ka Divpadsmitās asamblejas sagatavošanās darbs izvērtās īpaši veiksmīgs, tikpat veiksmīga bija arī “spēcīgā sieviešu balss”, kas pēc tam izskanēja Asamblejas lēmumos. 

“Un vēl arvien ir daudz ko darīt,” Hansena teica, “vienkārši būtu jāīsteno proporcijas 40:40:20 PLF mūsu vietējās baznīcās – 40 procenti sieviešu, 40 procenti vīriešu un 20 procenti jauniešu zem 30 gadu vecuma.”

Nav jāuztver par pašsaprotamu tas, ka sieviete strādā nepilnu darba laiku, vai tas, ka vadītāja amats nav savienojams ar ģimenes pienākumiem – šajos jautājumos mums joprojām ir nepieciešama lielāka izpratne – WICAS sanāksmes dalībnieces.

Dalībnieki norādīja, ka dzimumu līdztiesība ir starpdisciplīnu jautājums un ne tikai “sieviešu problēma”. Tas aicina visus uz aktīvu līdzdalību un atkārtotām pārdomām – dalībnieces norādīja. Piemēram, jāpievērš lielāka uzmanība sieviešu interesēm, plānojot ieņemamos amatus un nosakot darba prasības. 

Uzņemties atbildību baznīcā un sabiedrībā

Aptuveni 82 procenti no 145 PLF piederīgajām baznīcām ordinē sievietes. Lai arī Luterāņu baznīcās Apvienotajā Karalistē, Francijā, Nīderlandē un Austrijā pagaidām vēl nav sievietes bīskapes, Islandē no trim luterāņu bīskapiem divas ir sievietes. 

Lai iedrošinātu sievietes uzņemties šādas vadošas lomas, WICAS tīkls Rietumeiropā plāno sākt kaučinga (viedvirzības) programmas ar nosaukumu “Sieviete sievietei”, ar kurām sievietes ar pieredzi vadošajos amatos var nodot savas zināšanas jaunākām sievietēm. Arī teoloģiskajam darbam dzimumu līdztiesības uzlabošanā tiks pievērsta daudz lielāka uzmanība. 

Sasaistot ar vienu no trim Asamblejas apakštēmām “Cilvēks – nav paredzēts pārdošanai”, turpmākā prioritāte tuvākajiem gadiem būs šāda – veicināt godīgus dzīves un darba apstākļus sievietēm. Daudzās jomās sievietei ir grūti vai neiespējami nopelnīt atbilstošu un pienācīgu algu dzīvošanai, kā, piemēram, mājsaimniecībā vai uzņemoties rūpes par saviem radiniekiem. WICAS delegātes tic, ka baznīcām ir potenciāls aicināt dažādus sabiedrības dalībniekus nākt kopā, lai apspriestu šos jautājumus.  

Radot vietu “Me Too” kustībai

Sievietes apsprieda arī “Me Too” kustību par seksismu un seksuālo vardarbību. “Sievietēm tagad ir drosme par to runāt,” teica Ketrīna Vollreibe, dzimuma līdztiesības amatpersona no Evaņģēliski luteriskās baznīcas Saksijā. Sievietes tādā veidā panāca, ka likumpārkāpējiem bija kauns par savu noziegumu, viņa piebilda, un cietušajam upurim nav jānes vainas sajūta.

“Klusēšana ir jāpārtrauc,” teica Hella Mālere, dzimuma līdztiesības amatpersona Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Hannoverē. Baznīcās tagad ir vairākas aizsardzības politikas un atbalsta programmas, viņa sacīja.

Mācītāja Mālere savā draudzē darbojas arī kā kontaktpunkts, lai nepieļautu seksuālo vardarbību. Bet cietušie arvien cieš no vainas sajūtas, viņa norādīja. “Tas ir tik dziļi iesakņojies jautājums, kuram mums vajadzēs gadus, lai iemācītos, kā rīkoties.”

Hansenas amata pilnvaras laiks beidzās ar šo sanāksmi, un tajā tika iecelta jauna WICAS reģionālā koordinatore Centrālajā un Rietumeiropā. Tagad Ketrīna Vollreibe atbildēs par biroja darbību turpmākos trīs gadus. “Es skatos uz nākamo sadarbību šajā starptautiskajā tīklā un uz tikšanos ar amata māsām no citām PLF piederīgajam baznīcām,” teica Vollreibe.

 

Avots: PLF ziņas ar Vides aizsardzības departamenta atbalstu. 





      Atpakaļ