Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
ceturtdiena, 23. novembris, 2017
Jaunumi / Citas baznīcas
 
78989

Pirmā sieviete mācītāja arābu pasaulē - Rola Sleimane
30.05.2017


 2017.gada 26.februārī arābu kultūras kristīgajā pasaulē tika ordinēta pirmā sieviete, presbiteriāņu mācītāja Rola Sleimane (Rola Sleiman).

Rola Sleimane ieies vēsturē. Pēc savas ordinācijas Rola žurnālistiem komentēja, ka “beidzot Kristus taisnīgums ir ticis piepildīts”.

2012. gadā Rola Sleimane bija komentējusi par savu iespējamo ordināciju un šādi: “Tas nav kaut kas, par ko es sapņoju dienām un naktīm. Lai kas arī notiek, es nebēdāšos.” Sleimane atklāti saka, ka viņa tiešām nekad nebija iedomājusies, ka viņas ordinēšana kļūs par realitāti. Viņa neslēpj, ka bija ļoti patīkami pārsteigta par Sinodes balsojumu – 23 ”par” un 1 ”pret” viņas ordinēšanu.

Rola Sleimane iepriekš kalpoja kā licencēta sludinātāja, bet jau kopš 2008.gada viņa pildīja mācītājas funkcijas ar ierobežojumu izpildīt divus sakramentus – kristīt un konsekrēt vakarēdienu. Viņai bija pilnvaras laulāt un izvadīt, tomēr realitātē, šajās ceremonijās vienmēr bija klāt kāds vīrietis mācītājs.

Tas, ka Rolai kā sievietei tagad ir garīga autoritāte draudzē, kurā ir gan vīrieši, gan sievietes, ir kaut kas īpašs. Sakramentos, laulības ceremonijās un bērēs vienmēr bija jābūt klāt arī vīrietim, bet tagad vīrietim nav jāstāv blakus mācītājai Rolai. Tas ir šķietami mazs elements kalpošanā, tomēr vēsturiski zīmīgs sievietes kalpošanā.

Varbūt ir grūti aptvert šīs ”garīgās” detaļas nozīmi laikā, kad debates par sieviešu lomas stiprināšanu un dzimumu līdztiesību centrējas galvenokārt politikā, darba vietās vai kriminālā taisnīguma sistēmās. Daži varētu jautāt, kas kopīgs priesteru un sakramentu garīgajai dimensijai ar sieviešu tiesībām?

Īsumā, jautājums ir par autoritāti. Tam, ka sieviete iegūst “garīgu autoritāti”, ir īpaša nozīme Lebanona (un arābu) kontekstā, kur sievietes (kā izteicās cilvēktiesību uzraugi) ir “nevienlīdzīgas un neaizsargātas”.

Rola saprot, ka viņa dzīvo patriarhālajā sabiedrībā un zina, ka viņai ir svarīga misija – rādīt piemēru jaunām meitenēm un sievietēm, kas sekos viņas ceļam. Tāpat viņas ordinācija ir bez šaubām zīmīga kontekstā, kur sievietes tiek uzskatītas par zemākām būtnēm salīdzinājumā ar vīriešiem, lai veiktu konkrētus uzdevumus: teoloģiskā jomā (priesterība ir tikai vīriešiem), politikā (milzīgs vīriešu pārsvars gan vietējā, gan valsts pārvaldē) un juridiski (pastāv sieviešu diskriminācija likumdošanā).

Baznīcas dzīvē sievietes tiek uzskatītas par svarīgām – no Marijas godināšanas un svētajām sievietēm katoļu un pareizticīgo baznīcās, līdz faktam, ka Jēzus, pēc savas augšāmcelšanās, izvēlējās vispirms parādīties sievietei.

Interesanti ir tas, ka tās baznīcas Lebanonā, kas neordinē sievietes, norādīs uz Marijas statusu – Theotokos (Dieva dzemdētāja), kas pareizticīgo tradīcijā ir augstāka par heruvīmu un nesalīdzināmi brīnišķīgāka par serafīmu. Katolicismā Dieva dzemdētāja ir uzreiz pēc sava Dēla, dievišķās žēlastības pacelta pāri visiem eņģeļiem un cilvēkiem.

Bet tad, kad mēs nonākam ikdienas Baznīcas darbības organizēšanā (lielisks teiciens angl. val. - day-to-day business of running the Church), tie ir vīrieši, kuriem pieder vara un autoritāte, kas balstās katoļu un pareizticīgo baznīcu Svēto Rakstu interpretācijā un viņu ciešās turēšanās pie Svētās Tradīcijas.

Katoļu baznīcas vārdā, pāvests Francisks izlēmis, ka sieviešu ordinācijas tēma ir slēgta, atsaucoties uz Jāņa Pāvila II apustulisko vēstuli, ko viņš izdevis 1992.gadā, un kurā tiek apgalvots, ka ordinācija par priesteri “katoļu baznīcā no pašiem pirmsākumiem ir bijusi rezervēta tikai vīriešiem.”

Kamēr šīs baznīcas nesaprot priesterības lomu līdzās “tiesību” jautājumam, Rolas ordinēšanai Lebanonā ir dziļi simboliska nozīme, jo tā pieskaras šiem asajiem jautājumiem par tradīciju, tiesībām un kultūras relatīvismu.

Jo patiešām, argumenti par tradīciju un kultūras relatīvismu tiek izmantoti, lai liegtu sievietēm un minoritātēm tiesības, kas ir universālas. Cilvēktiesību sargorganizācija (Human Rights Watch) to ir norādījusi 2013.gada ziņojumā attiecinot to uz arābu pasauli.

Visbeidzot, ciniskai acij Rolas ordinācija var šķist vien margināla. Presbiteriāņu baznīca Lebanonā ir minoritāte, un Rolas ordinācija paliek kā izņēmums, nevis norma, un nekad netiks pārņemta lielākajā katoļu, pareizticīgo vai koptu baznīcu kontekstā reģionā.

Bet tas nav pamats, lai mestu ēnu uz vēsturisko notikumu, kas norisinājās 26. februārī. Rolas ordinācija ir apsveicama rīcība, kurai, cerams, būs pozitīva ietekme uz baznīcā gājēju sirdīm un prātiem, kā arī uz Lebanonas pilsoņiem, kas nav pieraduši redzēt sievieti, kurai ir dots spēks - garīgs, vai laicīgs.

Rolai, savukārt, tas viss ir par Dieva mīlestību. Rola turpina sacīt, ”Kristus ir mīlestība, un mīlestība neizšķir starp vīriešiem un sievietēm”.

Kad žurnālists viņai jautāja par to, kā viņa saskata savu ordināciju kontekstā valstī, kurā ir plaši izplatīta diskriminācija, Rola komentēja:

”Ja Baznīca diskriminē sievietes, ko tad mēs gribam sagaidīt no valsts?”

 

Raksta autors: Halim Shebaya

Raksts oriģinālvalodā (angļu)

Avots: http://www.huffingtonpost.com/entry/arab-worlds-first-ordained-female-pastor-is-historic_us_58b732b1e4b0563cd36f643e  (03/03/2017)

 Foto: STV Scotland

 

 

No angļu valodas rakstu tulkoja un pārfrāzēja LLSTA




      Atpakaļ