Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
trešdiena, 18. oktobris, 2017
Jaunumi
 
   
81172

“Pieprasīt to, kas jau pieder mums” - par sieviešu ordināciju Polijā
05.09.2017


Garais ceļš uz sieviešu ordināciju Polijā

“Es raudāju, kad man bija jādzird Sinodes lēmums 2016. gada aprīlī,” atceras Agņeška Godfrejova-Tarnogorska (44 g.) no Polijas Augsburgas konfesijas evaņģēliskās baznīcas (turpmāk tekstā - PAKEB). Viņas baznīca bija tikko nolēmusi, ka diakoniem ir atļauts izsniegt dievgaldu – tas ir vēl viens solis tuvāk pilnai sieviešu ordinācijai.

Tomēr tā bija rūgti salda uzvara. Sākotnēji Sinode balsoja par sieviešu ordināciju, un kaut arī vairākums nobalsoja par, neizdevās iegūt nepieciešamās divas trešdaļas vairākuma, lai mainītu baznīcas likumu. Agņeška Godfrejova-Tarnogorska uzskata šo uzlabojumu diakonu jautājumā par kompromisu.” Tas ir labi, ka ir dažāda līmeņa kalpošanas draudzēs,” viņa saka, “bet es esmu pilnīgi pārliecināta, ka mans personīgais aicinājums ir būt par ordinētu mācītāju.”

PLF vērtējums par dzimumu līdztiesību

Delegātes no sieviešu pirmsasamblejas tikšanās Vindhukā, Namībijā, savā sanāksmē apsprieda jautājumu par ordinētajām sievietēm, kā arī jautājumu par dzimumu līdztiesību.

Sekojot līdzi PLF ieviestajai dzimuma līdztiesības politikai (GJP), kopienas birojs sāka pamata novērtējumu ar nosaukumu “Līdzdalība ordinēto sieviešu kalpošanā un PLF piederīgo baznīcu vadīšanā”. Rezultāti tika publicēti 2016. gadā, viens no novērtējuma rezultātiem uzrādīja, ka 82% no PLF piederīgajām baznīcām ordinē sievietes. 

Garais ceļš uz sieviešu ordināciju

Godfrejovas-Tarnogorskas baznīca ir viena no daudzajiem piemēriem, kas veic garo ceļu līdz sieviešu ordinācijai. Kopš 1963. gada sievietēm, kuras bija absolvējušas teoloģiju, bija atļauts mācīt, vadīt baznīcas dievkalpojumus un sniegt pastorālo aprūpi. 1999. gadā tika ievesta sieviešu ordinācija par diakonēm. Kopš tā laika sievietes varēja sniegt labdarības un misijas dievkalpojumu, vadīt dievkalpojumu, kāzas, bēres un svinēt kristību sakramentu, ka arī palīdzēt Svētā Vakarēdiena izdalīšanā. Neskatoties uz to, sievietēm nebija ļauts vadīt draudzi un līdz pat 2017. gadam nebija atļauts konsekrēt Svēto Vakarēdienu.

2014. gadā poļu bīskaps Jerži Samiecs uzsāka procesu ar nosaukumu “Sieviete ordinētā kalpošanā”. Process beidzās līdz ar aprīļa Sinodi 2016. gadā, kad 38 dalībnieki nobalsoja par sieviešu ievadīšanu pilnā ordinētā kalpošanā, 26 pret, 4 atturējās, 48 balsis bija nepieciešamas, lai balsojumu pieņemtu. 

Sena vēsture par kalpošanu baznīcai

Tāpat kā vairākums citas sievietes Polijā, Godfrejova-Tarnogorska pabeidza savas teoloģijas studijas Varšavas Kristīgajā teoloģijas akadēmijā 1997. gadā. Kopš tā laika viņa ir strādājusi savā baznīcā vairākos amatos, laiku pa laikam uz brīvprātības pamata. “Es izmantoju katru iespēju, lai nostiprinātu savas ekumeniskās un starptautiskas saiknes,” viņa saka. Pēc liela un smaga darba un personīgām grūtībām viņa bija tuvu tam, ka sapnis piepildīsies – 19 gadus pēc teoloģijas grāda iegūšanas. Neskatoties uz Sinodes lēmumu, Godfrejova-Tarnogorska nedomā atteikties no sava sapņa. Viņas pašreizējais stāvoklis ļauj viņai sekmēt dzimumu līdztiesības jautājumus un veicināt izpratni savā baznīcā par sieviešu dāvanām, ko viņas var piedāvāt. “Es gribu būt ordinēta,” viņa saka, “un es gribu, lai mans pastorālais darbs ir atzīts".

 

Avots: Pasaules Luterāņu federācija

Foto: PLF/Brenda Platero

Foto ar Agņeška Godfrejova-Tarnogorska: Kościół Ewangelicko-Augsburski w RP




 
      Atpakaļ