Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
ceturtdiena, 23. novembris, 2017
Par mums / Kāpēc šī mājas lapa
 
64815

Konference „Sieviešu ordinācija 21. gadsimta kontekstā” - materiāls



 
 Sieviešu ordinācijai Latvijā – 40
Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienībai – 20
 
 
            1975. gada 28. jūlijā Konsistorijas paplašinātajā sēdē sieviešu ordinācijas jautājums tika apspriests kā otrais sēdes punkts. Pēc tam, kad katrs sēdes klātesošais izteicās par sieviešu ordināciju, arhibīskaps J. Matulis teica:
 
"Ja jūs būsiet pret, tad izsludināšu ārkārtas Ģenerālo Sinodi un Sinode dos sieviešu ordinācijas atļauju."
 
            Lielākajās luterāņu zemēs, tādās kā Vācija un Zviedrija, tobrīd sievietes jau tika ordinētas. Iespējams, ka svarīgākais aspekts tomēr bija tas, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas arī sāka ordinēt sievietes. 1974. gadā tika ordinēta Agnese Pone — LELBĀL pirmā ordinētā sieviete. 
Pirms vēsturiskās balsošanas “par” sieviešu ordināciju J. Matulis sacīja: 
 
"Tāda ir mūsu nepieciešamība – iesaistīt sievietes mācītāja darbā." 

 
            Mācītāja Vaira Bitēna atceras:
“Mani pieprasīja laukos Viļķenē viena draudze, un tur bija tā: vai nu mani laidīs un viņi turēs atslēgas, bet, ja mani nelaidīs, viņi atdod valstij atslēgas un likvidējas, jo baznīca bija avārijas stāvoklī. Mācītājs vīrietis atteicās un teica: te nav ko darīt - nav ne draudzes, ne baznīcas."
            Tā kā arhibīskaps J. Matulis cīnījās par katras baznīcas saglabāšanu, studentes ielikšana par draudzes mācītāju bija izeja. Tā 1972. gadā V. Bitēnai tika piešķirta draudze Limbažu rajona Viļķenes pagastā. Baznīca bija katastrofālā stāvoklī un prasīja kapitālatjaunošanas darbu. Ar enerģisku rīcību un daudzu draugu un draudzes atbalstu Vaira Bitēna šo darbu veica.
 
Sieviešu ievešana mācītāju amatā LELB
 
            1975. gada 23. augustā arhibīskaps J. Matulis Sv. Jāņa baznīcā pirmoreiz Latvijas vēsturē mācī-tāja I pakāpē (ar titulu mācītājpalīdzes) ordinēja sievietes, Teoloģijas semināra studentes V. Bitēnu, B. Stroži un H. Valpēteri. Tā bija vēsturiska diena Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
            Vēlāk mācītāja pilnā pakāpē minētās sievietes ordinēja 1976. gada 17. jūlijā Rīgā, J. Ģertrūdes baznīcā, pasniedzot tām ķēdē sudraba krusta amatzīmes. Ordināciju agendas kārtībā izpildīja arhibīskaps prof. Dr. J. Matulis ar asistentiem prāvestu V. Ozoliņu un virsmācītāju rektoru prof. R. Priedi, kas teica ordinācijas runu.
Pēc kāda laika tika ordinētas arī citas sievietes. Arhibīskaps J. Matulis ordinēja Aleksandru Domburi (1976), Irmu Kalēju, Mildu Vainovsku (1981) un Valdu Krūmāju (1985).
            1985. gada 19. augustā mirst arhibīskaps J. Matulis, līdz ārkārtas Sinodei Baznīcu vada Konsistorijas prezidijs.
            1986. gadā tiek sasaukta ārkārtas Sinode. Par arhibīskapu tiek ievēlēts Ēriks Mesters, konsistorijas viens no padomniekiem mācītājs Kārlis Gailītis. Pēc Ē. Mestera atmiņām: "1986.gada ārkārtas Ģenerālajā Sinodē radās jautājums, vai varētu pārskatīt, kā Evaņģēlijs un Jaunā Derība paredz sieviešu ordināciju un darbību Baznīcas dzīvē. Jaunie mācītāji Modris Plāte un Juris Rubenis bija tie, kas aktualizēja šo jautājumu, uz kāda pamata sievietes tika ordinētas." Tika ierosināts izveidot komisiju "Par sieviešu ordinācijas turpmāko lietderību".
            1986. gada augustā mācītāja Berta Stroža bija viena no tām, kas minētajai komisijai sagatavoja un iesniedza argumentus.
            1986. gada 24. novembrī LELB Konsistorijas uzdevumā tiek rakstīta vēstule, kurā mācītājiem tiek paziņots, ka no 1986. gada augusta darbojas komisija "Par sieviešu ordinācijas turpmāko lietderību". Tās vadītājs ir mācītājs Juris Rubenis. Vēstuli parakstījis arī komisijas loceklis K. Gailītis. 
Vēstulē sacīts, ka komisija savā darbā ir konstatējusi, ka teoloģiskie argumenti "par" vai "pret" sieviešu ordināciju ir vienlīdz spēcīgi abām pusēm.
            1989. gada 14. Ģenerālajā Sinodē tika ziņots par komisijas "Par sieviešu ordinācijas turpmāko lietderību" darba rezultātiem. Sinodē tika lemts par sieviešu ordināciju. "Par sieviešu ordināciju izteicās 46, pret- 21. Šim jautājumam mūsu Baznīcā ir ļoti sena vēsture, tā pētīšanai tika izveidota īpaša komisija, kura viennozīmīgu atbildi tā arī nedeva. Jautājums tika izšķirts balsojot," tā raksta Jelgavas iecirkņa prāvests Alfons Vecmanis 1990. gada Latvijas Ev. lut. baznīcas kalendārā. Šajā Sinodē par arhibīskapu tika ievēlēts Kārlis Gailītis.
 
1989. gada 9. septembrī arhibīskaps Kārlis Gailītis ordinē Sarmīti Fišeri.
1989. gada 13. decembrī tiek ordinēta Railvija Rozīte palīgmācītājas pakāpē.
1991. gada 17. martā mācītājas amatā tiek ordinēta Aida Prēdele.
1991. gada 21. jūlijā mācītājas amatā tiek ordinēta Dace Rubļevska.
1992. gada 15. LELB Ģenerālajā Sinodē uz sieviešu ordinācijas viedokļu pretinieku pārmetumiem K.Gailītis atbildēja nepārprotami - īsi atsaucoties uz Bibeles tekstu, kas bija viņa pārliecības pamatā, proti - pirmo Radīšanas stāstu, kur rakstīts: "Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, pēc sava tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs." (1.Moz. 1,27 un 31). Tajā pašā Sinodē viņš deklarēja, ka turpinās ordinēt sievietes. 
            No 1990. gada līdz 1993. gadam ar arhibīskapa komandējumu, līdzīgi kā vīriešu dzimuma studenti, draudzēs kalpo teoloģijas studentes Gija Brokāne (Zaubes draudzē), Ivanda Ceijere (Augstrozes draudzē), Māra Dzērve (prāvesta A. Ālera rīcībā Tukuma draudzē), Zilgme Eglīte (Penkules draudzē), Anita Tukiša (Valdemārpils draudzē), Marika Vidiņa (Bolderājas draudzē), Aija Zvirbule (Straupes draudzē). Sievietes mācītājas šajā laikā bauda Baznīcas un arhibīskapa uzticību un cieņu, viņas tiek iekļautas dažādās delegācijās, pārstāvot LELB lielajos Baznīcu forumos.
1992. gada novembrī – LELB arhibīskapa Kārļa Gailīša pēkšņā nāve. 
1993. gada 26. janvārī notiek LELB ārkārtas Sinode, kurā par LELB arhibīskapu tiek ievēlēts mācītājs Jānis Vanags, kurš kandidējot pauž savu pārliecību pret sieviešu ordināciju.
1993. gadā no 18. līdz 20. martam LELBĀL Virsvalde plenārsēdē Katskiļos vienbalsīgi nolemj: A daļā atzīt, ka visas LELBĀL draudzes un apgabali vēlas turpināt atjaunot vienotu Latvijas Evaņģēliski lute-risku baznīcu; B daļā atzīt, ka pirms vienotas struk-tūras veidošanas ir jāvienojas par sieviešu ordinācijas jautājumu.
1994. gada 1. maijā par LELBĀL bīskapu tiek konsekrēts jaunievēlētais arhibīskaps E. E. Rozītis.
1995. gada 9. augustā mācītājas amatā tiek ordinēta LU TF absolvente Kristīne Sūna, kas turpina teoloģijas studijas Oksfordas universitātē un, tās pabeigusi, atgriežas Latvijā, bet nevar kalpot.
1995. gada 21. augustā mācītājas amatā LELBĀL tiek ordinēta LU TF absolvente Zilgme Eglīte, kas iepriekš ar arhibīskapa K. Gailīša norīkojumu kalpoja LELB Penkules draudzē. Zilgme studē Luvenas Katoļu universitātē un apkalpo Briseles latviešu draudzi Beļģijā.
 
Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienība
 
            1995. gada 17. jūlijā Rīgā tiek dibināta Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienība (LLSTA). Dibināšanas sapulcē piedalās 18 teoloģes. No tām septiņas ir mācītājas: Vaira Bitēna, Berta Stroža, Sarmīte Fišere, Austra Reine, Ilze Grenze, Inese Radziņa, Anita Vārsberga, kā arī diakone Vija Klīve, kalpojošās teoloģijas studentes Marika Vidiņa, Dace Jaunzeme, Sandra Rozenberga, Indra Skuja (nebija klāt, bet atsūtīja vēstuli, kas tika pieņemta dibināšanas sapulcē), teoloģijas studentes Kristīne Sūna, Aiva Rozenberga, Ilze Ezerniece, Ilze Geidāne, Ieva Vintere un Dace Vidruska.
Apvienības mērķis – veicināt savstarpējo atbalstu un sadraudzību laikā, kad notiek sieviešu izstumšana no Baznīcas kopības, organizēt izglītojošus pasākumus sabiedrības informēšanai par sieviešu un vīriešu kalpošanu Baznīcā. 
Par apvienības prezidenti ievēl pirmo ordinēto sievieti Latvijā Vairu Bitēnu, par viceprezidentēm - Sarmīti Fišeri un Austru Reini.
            1995. gada 22. augustā notiek Sieviešu ordinācijas 20. gadadienai veltīts atceres dievkalpojums Rīgas Domā, kuru organizē LLSTA un kurā piedalās visas ordinētās LELB mācītājas un kalpojošās studentes.
Aicināts ir arī arhibīskaps Jānis Vanags, taču viņš uz šo dievkalpojumu neieradās.
Piedalās LELB arhibīskaps E. E. Rozītis un daži LELB vecās, vidējās un jaunākās paaudzes mācī-tāji. Iznāk šai gadskārtai veltīta grāmata “Ej un saki!” (Ogres Ev. lut. draudze, 1995), kuras ini-ciatore ir Sarmīte Fišere. Izdots “Neatkarīgās Rīta Avīzes” pielikums, kas veltīts šai tēmai un kura redaktores ir Marika Vidiņa un Indra Skuja.
 
 
Informācija sagatavota no LLSTA mājas lapā pieejamajiem materiāliem
Informāciju apkopoja Aļesja Lavrinoviča
 



      Atpakaļ