Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
ceturtdiena, 23. novembris, 2017
Jaunumi
 
   
81897

“Māsas, tā tik turpināt!” PLF sieviešu bīskapju tikšanās un pārdomas par kalpošanu
24.10.2017


Vitenberga, Vācija/ŽENĒVA

15/8/2017

PLF tīkla ‘Sievietes baznīcā un sabiedrībā’ (WICAS – Women in church and society) bīskapju un baznīcas vadošo sieviešu tikšanās

Pasaules Luterāņu Ziņas (LWI)[1]: “Mēs izrādām dziļu cieņu sievietēm, kuras bija pirmās, kas ieņēma vadošās pozīcijas.” Tāds bija vienbalsīgs sieviešu bīskapju un baznīcas līderu viedoklis par tām, kas bija spērušas soļus šinī ceļā pirms divām vai trijām dekādēm. Viena no šīm sievietēm ir, piemēram, Marija Jepsena no Evaņģēliski luteriskās baznīcas Ziemeļvācijā, kas 1992. gadā bija pirmā sieviete pasaulē, kura tika ievēlēta par bīskapi Luterāņu baznīcā – tas bija pirms 25 gadiem.

Viens no notikumiem 2017. gada Reformācijas vasarā Vitenbergā bija sieviešu bīskapju un vadošo sieviešu baznīcā tikšanās. Pasākumu rīkoja ‘Sievietes baznīcā un sabiedrībā’ un PLF Vācu nacionālā komiteja pēc Evaņģēliski luteriskās baznīcas Centrālvācijā bīskapes Ilzes Junkermanes iniciatīvas. No 10. līdz 14. augustam sievietes no Vācijas, Grenlandes, Indonēzijas, Latvijas, Norvēģijas, Surinamas un Zimbabves izmatoja iespēju dalīties ar savu pieredzi, ņemot vērā attiecīgo kontekstu – gan iespējas, gan grūtības, ar kurām saskaras sievietes vadošajos baznīcas amatos – un deva viena otrai padomus un atbalstu. 

Neatkarīgi no viņu izcelsmes valsts, sievietēm, kas ir baznīcas līderes, bieži nākas atrasties konfrontējošās situācijās, kas nostāda aci pret aci ar iebildumiem, kas vērsti pret viņām. Pirmajām sievietēm virzošajās pozīcijās savās baznīcās ir tas grūtākais uzdevums, jo īpaši, ja tur nav sieviešu lomas vadības modeļa. Tomēr pakāpeniski kļūst vieglāk un vieglāk, saka bīskape no Norvēģijas Anna Helena Fjeldstada Jusnesa: “Šodien tas nav nekas neparasts, ka sieviete ir bīskape. Bet pirms četrdesmit gadiem mums sievietēm bija jācīnās pat par to, lai mēs tiktu ordinētas.” 

 

Marija Jepsena ir iepriekšējā bīskape Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Ziemeļvācijā, kas tika ordinēta 1972. gadā, un 1992. gadā kļuva par pirmo vispasaules Luterāņu bīskapi sievieti. Foto: PLF/Marko Šēnebergs

 

Izaicinājums sievietēm vadošajos amatos

Savā galvenajā prezentācijā pensionētā bīskape Marija Jepsena runāja par kolēģiem un žurnālistiem, kas savulaik sekoja katram viņas solim ar kritisku aci un attiecīgi komentēja. Jepsena atzina, ka bija situācijas, kurās viņa apzinājās palīdzības un sabiedrības atbalsta trūkumu. Viņa iestājās par caurspīdīgu administrēšanu strīdīgos jautājumos, kā arī vadības stila pietuvināšanu pamatorganizāciju līmenim. Kad Jepsena strādāja pie valsts institūciju ierosinātajiem lēmumu projektiem, viņa konsultēja tos civēkus, kurus varētu ietekmēt kādi lēmumi. Tas bieži izraisīja centrālās baznīcas amatpersonu kritiku. Jepsena uzsvēra, ka viņa vienmēr deva priekšroku atklātai un patiesai komunikācijai un pārskatāmam vadības stilam. 

 

2009. gadā Margota Kēsmane bija pirmā sieviete, kas tika ievēlēta par priekšsēdētāju Evaņģēliskajā baznīcā Vācijā. 1999. gadā viņu ordinēja par pirmo sievieti bīskapi Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Hannoverē. Foto:PLF/Marko Šēnebergs

 

Dažus gadus pēc Marijas Jepsenas stāšanās amatā, 1999. gadā Margota Kēsmane tika ievēlēta par pirmo sievieti bīskapi Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Hannoverē. Viņa atklāja, ka atšķirībā no viņas kolēģiem vīriešiem, viņai, pirmkārt, vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par to, kā viņa varēs tikt gala un pagūt rūpēties par ģimenes dzīvi un audzināt savas četras meitas. Tas bija iedrošinoši, viņa saka, ka tomēr šīs izmaiņas tika akceptētas – kad persona pierāda sevi, spēj apgūt nepieciešamās iemaņas, lai dotos tālāk un turpinātu. 2009. gadā, klāt saviem pamata pienākumiem, viņa kļuva par priekšsēdētāju Evaņģēliskajā baznīcā Vācijā (EKD). Krievu Pareizticīgā baznīca, kura neordinē sievietes un neļauj ieņemt vadošos līderu amatus, sāka apšaubīt dialoga turpināšanu ar EKD, kas bija turpinājies kopš 1959. gada. 2012. gadā, kad Kēsmane vairs nestrādāja šajā amatā, dialogs ar Pareizticīgo baznīcu tika atjaunots. 

Kēsmane atzīmēja, ka luteriskā atšķirība starp amatu un personu bija palīdzošs koncepts un atvieglojums viņai pašai. Tas ļāva būt patiesai pret sevi bez “varas ordeņa”, viņa teica. 

 

Pašreiz Ilze Junkermane ir bīskape Evaņģēliskajā baznīcā Centrālvācijā, kas kopš 2009.gada tika izveidota no Evaņģēliskās baznīcas Saksijas Provincē un Evaņģēliski luteriskās baznīcas Tīringenē. Foto: PLW/ Marko Šēnebergs

Tad Ilze Junkermane uzrunāja sanāksmi. Viņa nāk no Rietumvācijas un kopš 2009. gada kalpo kā bīskape Evaņģēliskajā baznīcā Centrālvācijā, kura tika izveidota no Evaņģēliskās baznīcas Saksijas Provincē un Evaņģēliski luteriskās baznīcas Tīringenē.  “Austrumvācijā Baznīcas ir mazākumā,” viņa paziņoja. Tas nozīmē, ka koncepts 'oficiālā baznīca', proti, jēdziens 'valsts baznīca' ir izmiris, un baznīcai ir nācies sevi „no jauna pārdefinēt”. Junkermane teica, ka bijusi pārliecināta, ka tradicionāli sievišķīgas prasmes un māksla varētu būt izšķirošas baznīcai šajā jaunajā ceļā gluži kā vecmātei. 

“Tas būtu galvenais uzdevums abu dzimumu mācītājiem un draudžu izglītotājiem: būt par atbalstu tiem, kas kristīti, lai viņos dāvanas var piedzimt un uzplaukt. Būt kopā ar viņiem, kamēr šī dāvana sāk ieņemt kādu noteiktu formu un izkristalizējas. Iedrošināt viņus paciest pārdzīvojumus un sāpes, kas nāk ar katrām pārmaiņām. Kā arī stiprināt dzīves situācijās un būt klātesošiem un sasniedzamiem, kad viņiem klājas grūti.”

 

Chiropafadzo Mojo ir dekāne Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Zimbabvē, vienīgā sieviete ar doktora grādu. Foto: PLF/Marko Šēnebergs

Meklējot Bībelē

Fokusējoties uz tēmu 'ģimene' un 'sievietes vadībā' Chiropafadzo Mojo, kas ir dekāne Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Zimbabvē, vadīja Bībeles studijas par 1Samuēla 1:1–23 (Annas lūgšana un Samuēla dzimšana). Anna bija sieviete, kas pieņēma lēmumus pati un neatlaidīgi īstenoja tos praksē, un kuru neatturēja citas Elkana sievas Penīnas izturēšanās un ņirgāšanās par Annas neauglību, un saziņā ar vīru Anna bija skaidra un atklāta.

Kādas īpašības raksturo Annu? “Viņa apzinājās savu vājumu,” teica Mojo, “lielākā daļa cilvēku, kad tu pajautā viņiem par viņu vājajām pusēm, runā par savām stiprajām pusēm, bet veiksmīgai līdera lomai ir ļoti svarīgi apzināties tieši savu vājumu.” 

 


[1] Lutheran World Information (LWI) jeb Pasaules Luterāņu Ziņas (PLZ) ir informācijas serviss PLF, kas kalpojis kā tās galveno ziņu avots jau vairāk nekā 50 gadu. https://www.lutheranworld.org/content/lwi–2014  

 

Avots: Pasaules Luterāņu federacija




 
      Atpakaļ