Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
piektdiena, 17. 08, 2018
LELB vēsture / SO 1920-1940
 

Sieviešu teologu biedrība
11.03.2010


Sieviešu teoloģu darba nozīmes un iespēju popularizēšanai 1931. gadā tika dibinātā Sieviešu teoloģu biedrība.

Apstākļos, kad aizvien vairāk sieviešu ieguva augstāko teoloģisko izglītību, kā arī lai akadēmiskajā subkultūrā vieglāk būtu iestāties par savām tiesībām, sievietes apvienojās profesionālajās biedrībās. Šādu iemeslu dēļ izveidojās arī Sieviešu teoloģu biedrība.

Biedrības sanāksmēs tika analizēti dalībnieču sprediķi, diskutēts par grāmatām, izstrādātas stratēģijas sieviešu teoloģu darbībai draudzēs un plašākā sabiedrībā. Uzkrītoši bija tas, ka starp STB sanāksmēs  izskatītajām tēmām netika apspriests jautājums par sieviešu ordināciju. Biedrības otrajā sanāksmē 1932. gada 24. oktobrī par sapulces vadītāju tika ievēlēta Zenta Bauere. (LVVA 2431. f., apr.1., lieta 2., 5.) Biedrības galvenais mērķis bija "apvienot sievietes, kas teoloģiju studējušas vai studē". (LVVA 2431. f., apr.1., lieta 2., 7.)

Kādā no sanāksmēm tika runāts par to, ka "teologi esot augstskolas serde. Lai šī doma attaisnotos starp citām, jāprot pienācīgi uzvesties: nedrīkst skaļi runāt, smēķēt, glaimot, pielīst, tenkot, jāietur iekšējā un ārējā tīrība. Sabiedrībā jāuzvedas tā, lai nepievērstu visas sabiedrības uzmanību. Mācīties cienīt ikkatru runātāju. Sabiedrības takta trūkums izskaidrojams ar smalkjūtības trūkumu." (LVVA 2431. f., apr. 1., lieta 2., 45.) Kaut arī nedzīvojam vairs tā laika sabiedrībā, tas, ko šīs sievietes saka, ir tāds kā "pelēkās peles sindroms". Varbūt viņu teiktais skan cēli, bet tas šķiet pazemojoši. Ja sievietei ir savs viedoklis, tas jāizsaka. Protams, ir jāciena arī citi runātāji, un jāskatās uz visiem kā līdzīgam uz līdzīgu, nezaudējot cieņu. Sievietes attieksmei tādai jābūt tāpēc, lai viņu sāktu cienīt.

Vairākas reizes sapulcēs tika pacelts jautājums par "Mātes dienu". "Māte ir ne tikai ģimenes kodols, bet arī ticības dzīves veidotāja. Mātes sirds ir pirmais altāris, kurā mēs mācāmies sev ikdienišķas, mūžīgas vērtības un patiesības. Pateicoties mātes dievišķai izjūtai un reliģiskai audzināšanai, esam kļuvuši ticīgi." "Mātes dienas" svinības norise ir viena no cēlākajām svētku dienām, un tāpēc arī saprotama ir tā lielā atsaucība un pretimnākšana visiem darbiniekiem, kas tajā piedalās. "Mātes dienā bija liels pieprasījums pēc sievietēm teoloģēm. Tad visas bija darbā: sprediķoja, referēja, runāja veco ļaužu mītnēs un kapos," stāsta A. Pone. (Agnese Pone, Latviešu teoloģes, Ceļa Biedrs. 1977. g. Nr. 2. 41. Citēts: Anita Priedīte, Latviešu teologs 1920-1940. TF bakalaura darbs (Rīga: Latvijas Universitāte, 2003), 26.)

Latvijā Mātes dienu sāka svinēt 1922. gadā. Dažas organizācijas un draudzes to svinēja vēlā rudenī vai ziemā, citas - pavasara pirmajā dienā. Izglītības ministrija izveidoja speciālu Mātes dienas komisiju. Tās uzdevums bija sastādīt Mātes dienas programmu un sniegt padomus šīs dienas rīkotājiem, atstājot arī brīvu rīcību. Komiteja nolēma šo dienu svinēt katru gadu maija otrajā svētdienā. Ar šīs dienas palīdzību teoloģes apliecināja savas spējas šajā darba laukā un ieguva arī plašāku atpazīstamību. 1938. gadā pēc Kārļa Ulmaņa ierosinājuma Mātes diena tika pārdēvēta par Ģimenes dienu. Pamatojums bija tāds, ka nevajadzētu aizmirst arī vīrieša nozīmi ģimenē. Tas nebūt nenozīmē, ka mazinās sievietes loma ģimenē, bet pilnvērtīga ģimene ir tad, ja atbildība balstās gan uz sievietes, gan uz vīrieša pleciem. Nav norādes uz to, ka Mātes dienas pārdēvēšana par Ģimenes dienu būtu sašaurinājusi teoloģu darbības lauku. (Anita Priedīte, Latviešu teologs 1920-1940. TF bakalaura darbs (Rīga: Latvijas Universitāte, 2003), 27.)

STB sapulcēs tika spriests, ka teoloģēm ir jāmācās runāt brīvi, jātrenējas sprediķot, jo praktisajkā darba laukā katrai ar to būs jāsaskaras. (LVVA 2431. f., apr. 1., lieta 2., 4.) Sievietes arī izmantoja šo iespēju, un pārējās kolēģes varēja analizēt citu prasmi. Pirmo reizi aicinājums atzīt sieviešu tiesības uz visiem amatiem Baznīcā izskanēja STB. 1930. gadā tā kļuva par Sieviešu organizāciju padomes locekli.

K. Ulmaņa autoritārās valdības laikā STB saskārās ar pārreģistrācijas grūtībām. 1937. gada oktobrī toreizējā priekšniece Agnese Pone (1936. gadā viņa šajā amatā nomainīja Z. Braueri) ziņoja, ka ieguvusi informāciju par paredzamo STB slēgšanu, ko viņa saistīja ar "sievietes nobīdīšanu pie malas no sabiedrības un zinātniskā darba". Pēc gandrīz diviem gadiem STB izdevās pārreģistrēties, un par tās vadītāju atkal kļuva Zenta Brauere.

1940. gada 20. septembrī notika STB pēdējā oficiālā sēde, kurā, pakļaujoties padomju varas diktatūrai, tika lemts par tās darbības likvidāciju. "Ņemot vērā pašreizējos apstākļus un biedreņu mazo skaitu, nolemjam izbeigt STB darbību. Ar šo sanāksmi uzskatām Sieviešu teoloģu biedrību par likvidētu no šā gada 20. septembra." (LVVA 2431. f., apr. 1., lieta 2., 53.)

Avoti:
1) Priede Ž. LU TF Bakalaura darbs "Sieviešu ordinācija Latvijā arhibīskapa Jāņa Matuļa laikā" (2007, Rīga)
2) Dr. phil. Tēraudkalns V. "Ceļš uz luterāņu sieviešu ordināciju Latvijā" (LU TF izdevums Ceļš nr. 57)




      Atpakaļ