Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
piektdiena, 15. novembris, 2019
Jaunumi
 
   
37688

Latvijas apciemojums
10.08.2013


Ar saviem iespaidiem par braucienu uz Latviju dalās Silvia Zalts Sīpoliņš  - Luterāņu draudzes vikāre.

Silvia Marisa Zalta-Sīpoliņa ir dzimusi 1960.gada 25.jūnijā Argentīnā, Buenosairesā.

Silvia ir studējusi mākslas vēsturi un sistemātisko teoloģiju Argentīnā, Izraēlā, Kanādā un Brazīlijā.

1988.gada 7.martā viņa tika ordinēta par LELBāL un Argentīnas un Urugvajas evaņgēliski luteriskās Baznīcas mācītāju. Patlaban Silvia kalpo par vikāri Kanādā - kanādiešu un latviešu draudzēs.

Silvija ir precējusies un viņai ir viens bērns.  "Pirmoreiz Latvijā biju pirms 24 gadiem, otrreiz – pirms 16, trešoreiz – šovasar, 2013. gadā.

Katru reizi, kad esmu bijusi savu vecāku dzimtenē, to esmu dziļi pārdzīvojusi. Un šoreiz – XXV Dziesmu un XV Deju svētki mani vienkārši apbūra!

Rīgu es nebeidzu apbrīnot – tās torņus, pieminekļus, atjaunotās ēkas Vecrīgā, jūgendstila arhitektūru, garšīgo virtuvi, upeņu melno balzama saldējumu... un Vērmanes dārza tirdziņu ar visiem amatnieku un meistaru darbiem... teātra, kora un instrumentu ansambļi ik uz soļa... Viss, viss tik apburošs un spēcīgs!

Mūzika, latvietība un saikne ar šo zemi, ar manām saknēm, un ar Dievu vibrēja manī. Vibrēja, kad skatījos un klausījos Svētku atklāšanu, Garīgās mūzikas koncertu Rīgas Domā, Psalmu un senās mūzikas koncertu Jāņa baznīcā, Tautisko deju lieluzvedumu, Simfoniskās mūzikas koncertu „Rīgas Arēnā”, gājienu un Noslēguma koncertu Mežaparkā. Šo kultūras un garīgo bagātību nav iespējams aprakstīt. Bet man kļuva skaidrs, ka latviešiem MŪZIKA – dziedāta, spēlēta vai dejota – ir viņu dvēsele, viņu spēks. Mūzika un tajā rastā kopība ir uzturējusi un mācījusi to lielo cieņu, ko latviešu tauta izjuta par savu zemi, par radību, par Dievu un Viņa klātbūtni attiecībās starp cilvēkiem un dabu.

Šis ceļojums man arī deva iespēju satikties ar dažiem ļoti mīļiem cilvēkiem, ar kuriem gadu gaitā izveidojusies draudzība un kuri saistīti ar manu vecāku ģimenēm. Jā, katra tikšanās bija svētība, kas lika padomāt par pagātni un arī dibināja vīzijas un sapņus.

Liels prieks man bija satikties ar mācītāju Vairu Bitēnu. Pēdējo reizi tikāmies 1989. gadā Saulkrastos, un no tā laika Vaira man ir bijusi un ir mācītājas paraugs. Viņas stāja, viņas dziļā ticība, viņas mīlestības darbs, viņas dzīve, kas kā ogle ir gājusi caur uguni, ir darījusi viņu kā dimantu, kas mirdz ar dievišķīgu gaismu! ...un es jūtos tik laimīga par viņas draudzību un nesumu. Prieks arī bija satikties ar mācītāju Sarmīti Fišeri, ar ko iepazinos 1990. gadā, kad viņa bija LELB jaunatnes delegāte PLF (Pasaules Luterāņu Federācijas) konferencē Argentīnā un Brazīlijā. Jā, tie bija laiki, kad sievietes mācītājas tika pilnvērtīgi atzītas Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

3. jūlijā vēsturisku notikumu piedzīvojām Rīgas Domā, kur draudze, draudzes darbinieki, mācītāji, mācītājas un arhibīskapi no abām baznīcām vienojās dievkalpojumā! Daži metās uz ceļiem, kā tas parasts LELB, citi, arī es, palika kājās; abi arhibīskapi sprediķoja un ordinēti un neordinēti baznīcas locekļi piedalījās Bībeles lasījumos un lūgšanās. Larisas Bulavas ērģeļu pavadījumā dziedāja Evita Zālīte un Ansis Sauka, piepildīdami šo vēsturisko telpu ar mūzikas svētību. Mēs, kas bijām piedalījušies garīdznieku gājienā, sēdējām tuvu altārim, no kurienes grūti redzēt draudzi, bet varējām vērot viens otru... Svētā Vakarēdiena iestādīšanu veica bīskape Jāna Jēruma-Grīnberga un abi arhibīskapi. Tie visi ir svarīgi brīži luterāņu liturģijā un vēl pilnīgāki, kad ordinētas sievietes un vīrieši var kalpot kopā, sniegdams katrs savu devumu!

Pēc dievkalpojuma sakristejā sirsnīgi sasveicinājāmies ar dažiem kolēģiem un kolēgām, un tad Doma dārzā vēl bija iespēja parunāties un iepazīties.

Šis dievkalpojums, kā arī ekumeniskais dievkalpojums iepriekšējā svētdienā bija labi ievadi Dziesmu un deju svētkiem!

Jau dažas nedēļas esmu atpakaļ mājās un ikdienā turpinu klausīties Dziesmu svētku mūziku. Pārskatu bildes, sāku pētīt etnogrāfiskās rotas un rakstus un stāstu saviem latviešu un nelatviešu draugiem, cik skaista ir Latvija!

Pirmā no kreisās puses bildē ir mācītāja Anita Vārsberga , otrā diakone Ieva Puriņa, trešā LLSTA priekšsēdētāja, kapelāne  R.Losāne, ceturtā vikāre S.Zalts-Sipoliņa.

Lai Dievs svētī mūsu tēvu zemi un dod mums katram apziņu un mīlestību, kā vairot tās vērtības, kas tautai un baznīcai liek ziedēt un nest augļus!"

Silvia Zalts Sīpoliņš
Korektore Milda Klampe




 
      Atpakaļ