Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
trešdiena, 17. oktobris, 2018
Jaunumi
 
   
85120

ΧΡΙΣΤΟΣ ΑΝΕΣΤΗ un 2 sievietes apustules
31.03.2018


Kristus ir augšāmcēlies grieķu valodā rakstās šādi – ΧΡΙΣΤΟΣ ΑΝΕΣΤΗ (Hristos Anestē), bet agrīnie kristieši ne tikai rakstīja ΧΡΙΣΤΟΣ ΑΝΕΣΤΗ, viņi arī izdomāja simbolu Kristus augšāmcelšanās notikumam, kuru pat attēloja uz mirušo kristiešu kapakmeņiem, atgādinot sev un apkārtējiem, ka Kristus ir uzvarējis nāvi un uzcels no mirušajiem arī tos, kas Viņam tic.

Šis simbols bija pavisam vienkāršs, ar grieķu vārdu saīsinājumiem jeb ar tā saucamo nomina sacra (no lat. - svētie vārdi) apzīmējumu (bildē), kas nozīmēja ΙΗΣΟΥΣ ΧΡΙΣΤΟΣ ΝΙΚΑ - Jēzus Kristus uzvar! To ir viegli atcerēties, jo slavenā sporta apģērbu ražošanas firma NIKE ir izvēlējusies tieši šo vārdu - uzvara.

Par Lieldienām un sievietēm.

Pēc savas augšāmcelšanās Jēzus parādījās pirmais Marijai Magdalēnai! 
Kamēr Rietumos Marija Magdalēna ir tikusi identificēta ar bijušo prostitūtu, tikmēr Austrumu Baznīcā Marija Magdalēna ir tikusi dēvēta par Apostola Apostolorum (no lat. – apustule apustuļiem), tādēļ, ka šī sieviete bija pirmais cilvēks, kas satika augšāmcēlušos Jēzus Kristus, un Jēzus viņu sūtīja (grieķu valodā – apostello nozīmē „sūtīt”) pie pārējiem mācekļiem ar priecīgo vēsti, ka Mācītājs un Kungs ir atkal dzīvs. Apustulis ir darbības vārda "apostello" atvasinājums un nozīmē "sūtīts".

Interesanti, ka Marijas Magdalēnas sūtīšana, ko var nosaukt par apustulisku, ir ierakstīta evaņģēlijā, kamēr Sauls jeb Pāvils nekad nav bijis kopā ar Jēzu, bet, tikai redzot Jēzu vīzijā, kļuva pārliecināts par savu aicinājumu būt par apustuli. Mariju Magdalēnu, savukārt, augšāmcēlušais Kristus sūtīja sludināt pats. Pāvila gadījums pēc būtības šķiet subjektīvāks par Marijas aicinājumu būt par sūtīto.

Bet kādā veidā Marija kļuva par prostitūtu?

Jau otrajā kristiešu paaudzē bija notikušas krasas pārmaiņas attiecībā uz sievietēm draudzēs. Lai ierobežotu sieviešu aktivitātes, patriarhālā iekārta un grēcīgā daba mobilizējās: tika uzrakstītas pseido Pāvila vēstules Timotejam un Titam, kuru valoda, stils un teoloģija neatbilst Pāvila laika domai un valodai. Vēstulē Timotejam lasām par baznīcas hierarhiju, par bīskapu un par to, ka sieviete nedrīkst mācīt, jo viņa, redz, sagrēkoja Ievas veidolā, bet Ādams (vīrietis) nē. Nākošā pārmaiņa skāra jau esošās vēstules – 1. vēstulē Korintiešiem tika ierakstīts paragrāfs par to, ka sievietēm visās draudzēs ir jāklusē (1. Kor. 14:34,35). Šo nodarījumu nodevis fakts, ka rakstīts, acīmredzot, tika nevis pašā tekstā vai vēstules kopijas laikā, bet vēlāk uz malas. Rezultātā līdz mums ir nonākuši 1. vēstules Korintiešiem rokraksti, kur vienā grupā rokrakstu šie panti, kas apklusina sievietes, atrodas aiz 33. panta, bet otrā grupā rokrakstu šie paši panti atrodas jau nodaļas beigās - pēc 40. panta. Kur īsti “Pāvils” tos domāja rakstīt? Ja Pāvils pats šo aizliegumu būtu rakstījis, diez vai panti atrastos divās dažādās vietās.

Mariju Magdalēnu no prostitūtas reputācijas klusi rehabilitēja 1969. gadā, noņemot no viņas šo apzīmējumu. Jāatgādina, ka tas bija tieši pāvests Gregorijs Lielais, kurš bija oficiāli “piešuvis” Magdalēnai prostitūtas birku ar savu sprediķi 1591. gada 14. septembrī, nosaukdams Magdalēnu gan par Lūkas evaņģēlijā esošo grēcīgo sievieti, gan arī pie reizes par Mariju no Betānijas (Lācara māsu).

1988. gadā pāvests Jānis Pāvils II pieminēja labu vārdu par Mariju Magdalēnu, sacīdams, ka agrīnās kristietības laikā visgrūtāko ticības un uzticības pārbaudījumu Marija Magdalēna izturēja “stiprāk nekā apustuļi”. Ar šādu skaļu Magdalēnas novērtēšanu, kā zinām, sieviešu situācija katoļu baznīcā nemainījās, gluži otrādi – tā pasliktinājās ar pāvesta Jāņa Pāvila II izdoto vēstuli Ordinatio Sacerdotalis (kuru sagatavoja neviens cits kā Jozefs Racingers, kurš pēcāk kļuva par pāvestu Benediktu XVI). Šajā vēstulē Vatikāns aizvēra durvis ne tikai sievietēm, bet arī diskusijai par sieviešu ordināciju katoļu baznīcā. Tieši šo dokumentu pāvests Francisks bija paturējis prātā, kad uz žurnālistu jautājumu par sieviešu ordināciju katoļu baznīcā, viņš 2013. gada vasarā atsacīja – durvis ir ciet. Var tikai secināt, ka ticības un uzticības pārbaudījums nav noteicošo kritēriju sarakstā, kādiem būtu jābūt Kristus kalpotājiem, kas tiek ordinēti katoļu baznīcā (bet arī LELB); pietiek ar to, ka viņi ir vīrieši. 

Kas attiecas uz Mariju Magdalēnu, 2016. gadā pāvests Francisks atzina Mariju Magdalēnu par Apostolorum Apostola (sūtītā pie apustuļiem) un noteica katoļu baznīcas liturģiskajā kalendārā 22. jūliju par Marijas Magdalēnas svinamo dienu.

Marijas Magdalēnas stāsts ir stāsts par sievieti un sievietēm, kas ir bez vainas vainīgās. Magdalēna atguva savu reputāciju un labo vārdu pēc teju 2 000 gadiem. Bet cik daudz sieviešu to vēl nav atguvušas līdz šim? Cik daudz ir nepatiesi pielīdzinātas Ievām, Jezebelēm?

Ir vel viena sieviete, bet kurš viņu rehabilitēs? Apustule Jūnija!*

Ir vēl viena sieviete Bībelē, kura ne tikai zaudēja savu reputāciju, bet zaudēja savu dzimumu. Tieši dzimumu. Tā ir apustule Jūnija, kuru Pāvils sveicina vēstules Romiešiem 16. nodaļas 7. pantā. Nē, latviešu Bībelē mēs šo sievieti neatradīsim. Tas tādēļ, ka 1927. gadā grieķu Jaunās derības izdevējs Nestle samainīja sieviešu dzimtes personvārdu Jūnija uz vīriešu Jūnijs. Personvārds Rom 16:7 ir Akuzatīva locījumā, tādēļ daudz nebija jāvilto, pietika izmainīt tikai akcentu virs vārda. Tā Jūnija kļuva par vīrieti Jūniju. Bet arheoloģiskos un Bībeles pierādījumus, kuru vidū ir vairāki desmiti rokrakstu grieķu un latīņu valodās, kapakmeņi, sienu uzraksti, ir pietiekami daudz, lai pētnieki varētu konstatēt, ka līdz 1927. gadam ikvienā senā rokrakstā un Jaunajā derībā ir eksistējusi sieviete Jūnija, kas ceļoja kopā ar Adroniku. Viņus abus Pāvils pazina, viņus abus Pāvils sveicina savā vēstulē, un teic, ka Androniks un Jūnija ir augstā cieņā starp apustuļiem. Mēs runājam par to, ka arī Pāvila laika ir bijusi sieviete apustule, kuru Pāvils ir pazinis un novērtējis. Jūnija bija tā, kuru Kristus bija aicinājis un sūtījis sludināt labo vēsti.

Šajā mazajā rakstā par augšāmcelšanos mēs atklājām, ka ir bijušas divas apustules, kuras Jēzus sūtīja sludināt labo vēsti – Marija Magdalēna, augšāmcelšanās lieciniece, un Jūnija, kas bija augstā cieņā starp apustuļiem.

Pirmā sieviete piedzīvoja sevis demonizēšanu un reputācijas nomelnošanu 2 000 gadu garumā. Otrā piedzīvoja genderismu no vīriešu teologu puses, kuri smalki pārtaisīja sievieti Jūniju par vīrieti.

Kristus teica, ka mēs atzīsim patiesību un patiesība mūs darīs brīvus. Mēs tiecamies uz patiesību, kas atnes brīvību un Dieva taisnīgumu attiecībā uz sievietēm kristietībā. 

Svētīgus Kristus augšāmcelšanās svētkus!

 

* Bibliskus, arheoloģiskus un teoloģiskus argumentus par to, ka Jūnija Rom 16:7 bija sieviete apustule, var izlasīt sekojošā pasaules mēroga eksperta manuskriptu pētniecībā, teksta kritiķa Eldona Džeja Epa grāmatā Eldon J. Epp, Junia: The First Woman Apostle (Minneapolis: Fortress, 2005) 

 

redaktore Aļesja Lavrinoviča




 
      Atpakaļ