Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
Jaunumi
 
   
84965

Drošāka vieta, kur palikt
23.03.2018


SIRANGAUNA, Nepāla/ŽENĒVA

17.01.2018.

Atjaunotas mājas un dzīves pēc postošās zemestrīces 2015. gadā

Pasaules Luterāņu Ziņas (LWI).

Uzcelt savu personīgo māju bija Kali Kamini sapnis. Sieviete pazīstama kā Nepālas ciema vecmāmiņa jeb “grandma” – un viņas sapnis ir piepildījies, pateicoties Pasaules Luterāņu Federācijai un vietējo sieviešu vadītajai labdarībai.

Kamini, 80 gadus veca sieviete ar salīkušu muguru, zaudēja savu māju postošajā zemestrīce, kas skāra Nepālu 2015. gada 25. aprīlī. Toreiz gāja bojā gandrīz 9000 un ievainojumus guva vēl ap 22 000 cilvēku.

Šī bija ļaunākā dabas katastrofa, kas skārusi valsti kopš 1934. gada.

Atjaunota cerības sajūta

 Vecmāmiņa Kali Kamini ar savām kazām. Foto: PLF/U. Pokharels

Sirangauna ciemā (Jugala lauku pašvaldības Sindhulimadi apgabalā), kas atrodas astoņu stundu braucienā no Nepālas galvaspilsētas Katmandu, vecmāmiņa Kamini izstāstīja savu stāstu PLF pārstāvjiem.

“Lai arī tika nodrošināta nauda – 300 000 Nepālas rūpiju (NPR), man tas bija grūts uzdevums – sameklēt būvniekus un gādāt viņiem ēdienu. Lai vai kā, tas ir bijis iespējams, pateicoties atbalstam tieši no “Gramin Mahila Shrijanashil Pariwar” (GMSP) un PLF,” teica Kali Kamini (80 gadi), izdzīvojusī Nepālas zemestrīcē.

(GMSP ir sieviešu vadīta organizācija, kuru dibinājusi vietējā sieviete no Sindhulimadi apgabala Nepālā 1993. gadā.)

Nepietika ar to, ka vecmāmiņas ģimene tika izvēlēta kā viena no pajumtes saņēmējām. Viņai bija nepieciešams kāds, kurš varētu palīdzēt pārbūvēt māju. Tādēļ PLF Nepālā, būvnieku apmācības programmas laikā, iedrošināja vietējos būvniekus izvirzīt kā prioritāti sievietes mājas būvēšanu.

Tā Palsanga Lama (33), Kali kaimiņš un radinieks, piedāvāja savu palīdzību mājas pārbūvē. Lama koordinēja būvniekus un būvmateriālu piegādi.

Kopīgo pūliņu rezultātā astoņdesmitgadniece beidzot varēja uzcelt savu māju.

 

Jaunās mājas Sirangauna ciemā, kuras tika lielā mērā izpostīta zemestrīces laikā. Foto: PLF/U. Pokharels

Māja viņai atjaunoja cerības sajūtu. Kali ir spējusi atgūt savu dzīvi. Viņa mostas no rīta, uzkopj savu jauno māju, sagatavo barību savām kazām un atnes ūdeni no tuvējā spundes – un pēc tam rūpējas par savu ģimeni.

“Beidzot mana ikdienas dzīve ir atjaunota, es jūtos tā, kā toreiz pirms zemestrīces, kad gāju katru vakaru pie savas kaimiņienes uz viņas māju patērzēt,” viņa atbildēja.

Zemestrīce sagrauj dzīves un iztiku

Vecmāmiņa atradās viena savā mājā, kad sākās zemestrīce. Likās, ka grīda viņas priekšā pazūd. Sākumā apjukusi, vēlāk viņai izdevās tikt laukā, paliekot kopā ar saviem kaimiņiem zem klajas debess gandrīz nedēļu un dzīvojot zem brezenta pārklāja, un mēģinot tikt galā ar mazāka stipruma zemes grūdieniem.

Viņas māja tika iznīcināta. “Tā bija kā bumbas eksplozija,” viņa atcerējās.

Viņu bija pārņēmis satraukums, un bailes pieauga. Dzīve izskatījās bezcerīga. Viņas vienīgais atbalsts bija viņas vīrs Maila, kuram ir 70 gadi. Viņas meita dzīvo citā ciemā šajā apgabalā. Lai aizietu līdz viņas mājām, ir nepieciešamas gandrīz piecas stundas. 

Pēc notikušās zemestrīces PLF Nepālā sasniedza vecmāmiņas ciemu, piegādājot pārtiku, brezenta pārsegus un citas pirmās nepieciešamības lietas. Viņi nodrošināja rievotas dzelzs loksnes, lai uzbūvētu pagaidu pajumtes. Gados vecais pāris palika zem brezenta pārsega vairākus mēnešus, līdz pārvācās uz pagaidu pajumti.

“Dzīve zem brezenta pārsega un rievotajām dzelzs loksnēm bija vissliktākā manā mūžā,” viņa atcerējās.

  PLF avārijas dienesta komanda Nepālas ciemā pēc zemestrīces. Šajā katastrofā daudz māju nabadzīgajos rajonos bija pilnīgi iznīcinātas. Foto: PLF/Kestners

Būdami iesaistīti zemestrīces notikumos pusotru gadu, PLF Nepālā sāka sniegt tehniskus un cita veida pakalpojumus, lai palīdzētu 142 mājsaimniecībām ciemā atjaunot viņu mājas. Par laimi, vecmāmiņa bija starp izvēlētajiem atbalsta saņēmējiem.

Šodien vecmāmiņu bieži apciemo viņas mazbērni no Pantangas ciema, un tas sniedz viņai lielu prieku.

“Pēc manas jaunās mājas uzbūvēšanas viņi sāka apciemot mūs biežāk. Tagad viņiem ir droša vieta, kur palikt. Kad mani apciemo mani mazbērni, tas man liek justies īpašai, pieaug mana dzīves cerība un pārliecība,” viņa secināja.  

Stāsts un bildes Umešs Pokharels. Sagatavots pēc PLF Ziņām.  




 
      Atpakaļ