Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
ceturtdiena, 23. novembris, 2017
Bībele / Hermeneitika
 
79089

Augstākais likums - Svētais Gars
03.06.2017


Zāle spēj izaugt cauri asfaltam! Tai ir vajadzīgs vienīgi ūdens avots, no kā smelties pārdabiskus spēkus.

Atceros dzelteno asfalta rulli, ar kuru vectēvs brauca. Tas pamatīgi sapresē karsto asfalta masu. Kad asfalts atdziest, pa tā virsmu var braukāt pat kravas mašīnas ar apjomīgām kravām. Lai izgrieztu kādu daļu uzklātā asfalta, nepietiek ar lāpstu un apņemšanos, jāizmanto asfalta griezējs. Laikam tekot uz priekšu, dažviet zāles asni salauž asfaltēto masu, stiepjoties uz augšu spēkā, kas nav izprotams, ņemot vērā tievos un trauslos zāles stiebrus.

Zinātnē šādu parādību, kas fascinē daudzus, izskaidro ar terminu “turgors”. Turgors ir augu šūnu iekšējais spiediens, kas nodrošina augu izturību un stingrību. Turgoru mēdz dēvēt arī par hidrostatisko spiedienu, kura spēks ir atkarīgs no ūdens daudzuma augu šūnā. Ja ūdens sakrājas pietiekoši, augšana notiek, un nekas, pat ne asfalts nespēj apturēt turgora izpausmes.

Ūdens ir šī spēka, neatlaidības un virzības uz augšu pamatā.

Bet ticīga cilvēka spēka, neatlaidības un virzības uz priekšu pamatā ir Svētais Gars.

Nav noslēpums, ka Bībelē Svētais Gars un Svētā Gara došana tiek daudzkārt aprakstīta ar ūdenim piemītošu terminoloģiju, piem., “Es izliešu Savu Garu” (Joela 3; Ap.d. 2). 

Mateja ev. 3. nodaļā lasām par Jāni Kristītāju, kurš sludina un kristī Jordānas upē tos, kas nožēlojuši savus grēkus. Pēc kāda laika Jānis norāda uz to, ka viņš nav pēdējais pravietis, un ka Dieva darbs pie cilvēces atjaunošanas nav beidzies ar grēku piedošanu. Lūkojoties nākotnē, Jānis pasludina:

 "Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet Tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; Tam es neesmu cienīgs kurpes nest, Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni."

“Kristī” ar Svēto Garu burtiski nozīmē “pagremdēt” Svētajā Garā. 

Jāņa evaņģēlijā (Jn 4: 13-14) Jēzus satiek Samarieti pie akas, kur viņa atnākusi smelt ūdeni. Jēzus viņai apsola kaut ko vairāk par parasto ūdeni, kas der īslaicīgu slāpju remdēšanai. Viņš sievietei apsola dzīvo ūdeni, kas verd mūžīgai dzīvībai. Jēzus teoloģiskā diskusija ar sievieti pie akas ir visdziļākā teoloģiskā atklāsme par to, kādu reliģiju Dievs no saviem pielūdzējiem gaida – pielūgt Viņu garā un patiesībā. Dažiem vēl arvien būtiskākais aspekts par to, kurā kalnā (lasīt – draudzē) Dievu drīkst pielūgt un kurā nedrīkst, no kuras akas drīkst smelt ūdeni, no kuras nedrīkst, ir ticis sen atrisināts tur - pie Jēkaba akas. Ortodoksie liturģijas pamati un ekumenisma principi tika pasludināti sievietei pie akas, kura, turklāt, nebija ebrejiete, bet Samariete. Nevienam no saviem vīriešu kārtas mācekļiem Jēzus šādu maģistra līmeņa teoloģijas privātlekciju nav lasījis. Pēc saņemtās atklāsmes Samariete jutās pilnvarota evaņģelizēt savā pilsētā, un, ļoti iespējams, atgrieza daudzas dvēseles pie Dieva.

Tālāk Jāņa evaņģēlija 7. nodaļas tekstā lasām:

“Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca: "Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer! Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes. To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā” (Jņ 7:37-39).

Svētajam Garam piemīt hidrostacijas enerģijas spēks, kas potenciāli pieejams katram ticīgajam.

Spēks nepieciešams pretestību, grūtību pārvarēšanā. Bet Svētā Gara spēks, kas līdzīgs ūdenim, kas plūst, bija tas, kas ļāva ticīgajiem vajāšanu laikos pastāvēt, uzvarēt un liecināt. Daži liecināja ar dzīvi, daži – ar nāvi. Svētais Gars ticīgajiem ir dots, lai pastāvētu grūtajos laikos. Svētais Gars ir dots no augšienes kā vīriešiem, tā sievietēm. Turklāt Svētā Gara dāvanas, ko Dievs dod, Viņš pats izvēlas un nevienam viedokli neprasa. 

Šodien aprit tieši viens gads kopš Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas Sinode pieņēma lēmumu (03.06.2016.) izstumt sievietes no mācītāju kalpošanas, tādējādi uzņemoties soģa lomu pār Dieva dotajām dāvanām sievietēm un viņām doto Dieva aicinājumu.

Bet…

Aizmirstais faktors ir Svētais Gars un Svētā Gara spēks, kas ticīgajiem, neatkarīgi no dzimuma, ir apsolīts. Bībelē ir skaidri pateikts, ka burts nokauj, bet gars dara dzīvu, jo Bībeles teksts ir jālasa ar Svētā Gara palīdzību un paturot prātā atklāsmi par Dieva tuvojošos valstību, nevis slēpjoties melno burtu fonā.

Pestīšanas Armijas kustības dibinātāja Viljama Būta sieva Katrīna Būta, kas sludināja evaņģēliju iepretim sava laika patriarhālajiem sabiedrības priekšstatiem par sievietēm, kā arī rakstu vietām 1 Tim. 2:12 un 1 Kor 14:34 (kuras, saskaņā ar zinātniskiem pētījumiem nav bijušas Pāvila rokrakstos, bet pierakstītas tikai otrajā gadsimtā), mēdza teikt:

“Svētais Gars ir augstākais likums!” 

Katrīna Būta nezināja ne par Bībeles manuskriptu pētījumiem, ne par ekseģēzi, nebija arī eksperte fundamentālajā jeb sistemātiskajā teoloģijā. Viņa juta. Svētais Gars viņai bija atklājis, kas ir kas. Svētais Gars viņai bija devis dāvanu un atbildību sludināt evaņģēliju.

Svētā Gara spēks, līdzīgi kā turgors, neievēro mākslīgi uzlikto šķērsli, pat ja šis šķērslis ir virsū uzpresētais karstais asfalts, kas sākumā rada zālei apdegumus. Bet ticība tiek stiprināta ugunī (sk.1. Pēt. 1:6–7). Dzīvības enerģija un spēja izlauzties, kas dota no augšienes, sevi agrāk vai vēlāk realizēs. Vajadzīgs ūdens, vajadzīgs Svētais Gars! Ūdens straumes sakrāsies, vadzis lūzīs, Svētais Gars izliesies un atraisīs sievietes kalpot Latvijā.

 

Nāc, Svētais Gars!

 

Svētīgus Svētā Gara izliešanās svētkus (vasarsvētkus)!

 

 

Jūsu LLSTA redakcija




      Atpakaļ