Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
otrdiena, 21. novembris, 2017
Jaunumi / Arhīvs
 

Notikumi

PLF pieņem dzimumu līdztiesības politikas dokumentu

„Aicinājums veicināt katra cilvēka godu un tiesiskumu”

 

Ženēva, 18.06.2013. PLF ir pieņēmusi plaša darbības loka politiku par dzimumu vienlīdzību, kas mudina veidot iekļaujošas un ilgtspējīgas kopienas, baznīcas un programmas viscaur globālajai baznīcu saimei.

 

Pēc mūsu rīcībā esošām neoficiālām ziņām, balsojums par dokumentu ir noticis sekojoši: visi balsstiesīgie padomes locekļi ir balsojuši „par”, neviens nav balsojis „pret”, savukārt LELB arhibīskaps Jānis Vanags kā balsstiesīgs padomes loceklis "atturējies".

 

18.06.2013, Ženēvā, Šveicē PLF pārvaldes institūcija – tās padome – pieņēma PLF dzimumu taisnīguma politiku. Šā dokumenta attīstībā ir ieguldīta gadiem ilga izpēte un konsultācijas ar baznīcām. Pieņemot Teoloģijas un ekumenisko attiecību komitejas ieteikumus, padome rekomendēja īstenot šo politiku ar PLF reģionu un dalībbaznīcu starpniecību, sagaidot, ka metodoloģija tiks pielāgota vietējam kontekstam. Ģenerālsekretāram tika uzdots ziņot par šīs politikas ieviešanu kopienā.

 Šīs politikas piedāvātā teoloģiskā pieeja balstās uz taisnīgumu kā pamatvērtību, kas sakņojas Bībeles un luteriskās teoloģijas izpratnē par taisnošanu žēlastībā caur ticību. Dokumentā pasvītrots taisnīgums kā pravietisks paziņojums un pamats tam, lai veiktu pārmaiņas un nestu cieņu katrai cilvēciskai būtnei. Dokumentā noteikts – dzimumu taisnīgumu izsaka vienlīdzība un līdzsvarota spēka sadale starp sievietēm un vīriešiem, kā arī diskrimināciju uzturošu institucionālu, kulturālu un starppersonu privilēģiju un apspiešanas sistēmu izskaušana.

Jaunpieņemtā politika aicina paaugstināt dzimumu līdztiesību par teoloģisku pamatu, pasludinot cieņu un taisnīgumu visām cilvēciskajām būtnēm. Atbalsts sievietēm ir atslēga, lai izbeigtu nevienlīdzīgu labumu sadali un novērstu uz dzimumu balstītu vardarbību.

Kopiena ir aicināta dzīvot un strādāt Kristū, lai vērstos pret netaisnību uzspiešanu un lai pārveidotu realitāti un radītu labas dzīves kopienas ar taisnīgām dzimumu attiecībām, kas audzina un ļauj uzplaukt katram cilvēkam.

 

Instruments draudzēm

Dokumentā norādīts, ka PLF dzimumu politika ir instruments, kas kalpos kopienai, tās baznīcām, draudzēm, grupām un organizācijām, lai sasniegtu sieviešu un vīriešu vienlīdzību, ieviešot kontekstualizētus līdzekļus, kas veicina taisnīgumu un cieņu.

Dzimumu taisnīguma politika nosaka, ka sieviešu dalība ordinētajā kalpošanā ir svarīgs solis pretim iekļaujošai kopienai, bet arī mudina panākt līdzvērtīgu sieviešu un vīriešu dalību lēmumu pieņemšanā. Dokumentā atzīmēts, ka līdz 2012. gada beigām 82% no dalībbaznīcām ordinē sievietes, bet 18% to vēl gaida.

Baznīca vēl nav pilnībā apzinājusi visus veidus, kā dzimumu sistēma un attiecības rada privilēģijas vieniem un sāpes un apspiešanu otriem, tādējādi iespaidojot mūsu kopīgo dzīvi baznīcā un sabiedrībā, uzsvērts dokumentā.

 Līdztiesības politika tiek likta kontekstā ar PLF diakonijas kalpošanu pasaulei, kas apstiprina visu cilvēku vienlīdzību, ietverot sieviešu līderības un piedalīšanās veicināšanu. „Diakonijas pieejas pieredze, aizstāvot nabago un apspiesto tiesības, dod praktisku pamatu taisnīguma konceptuālai izpratnei visos līmeņos un visās attiecībās, sevišķi dzimumu attiecībās,” sacīts PLF Dzimumu taisnīguma dokumentā.

 

Bibliskā interpretācija

Līdztiesības politika prasa izpētīt tuvāk dažu Bībeles tekstu interpretāciju, kas it kā atbalsta dzimumu nevienlīdzību. Dzimumu taisnīguma jautājumam ir teoloģisks pamats Bībeles liecībā un kristīgajā tradīcijā. Kamēr šī teoloģiskā un bibliskā tradīcija var tikt tulkota kā apstiprinoša sadarbībai starp vīriešiem un sievietēm pasaules līderības dažādos aspektos, šī iekļaušana pilnībā netiek piedzīvota ģimenēs, baznīcās un publiskās telpas kontekstā. „Ir tendence sievietes pārslogot ar atbildību par ģimeni, izslēdzot no kalpošanas vadības un neiedrošinot uzņemties vadību publiskā līmenī,” norādīts politikas dokumentā.

Baznīcās un sabiedrībā vajag iedrošināt dialogu, kas iesaista un vedina uz pārdomām par dzimumu jautājumiem, veicina pārmaiņas, kas ved uz dzimumu līdztiesības praksi, kas izaicina baznīcas patriarhālās un izslēdzošās vērtības.

 

Vadība un lēmumu pieņemšana

Līdztiesības politika pasvītro, ka ir vitāli svarīgi sniegt sievietēm un vīriešiem vienādas iespējas pilnībā piedalīties baznīcas un sabiedrības vadīšanā un lēmumu pieņemšanā. „Savās vērtībās un praksē baznīca var un tai ir jārāda priekšzīme, parādot, ka tās darbība saskan ar tās pravietisko sprediķošanu.”

PLF politika tika attīstīta, balstoties uz neskaitāmiem gadu gaitā PLF asambleju pieņemtajiem lēmumiem, kas atbalsta sieviešu vadītāju dāvanas, reizē veicinot iekļaušanu struktūrās un pārvaldē.

„Sieviešu un vīriešu pieņemšana pilnas dalības un objektīvas pārstāvības vadībā ir baznīcas turpinošās reformācijas un transformācijas zīme.”

Šī līdztiesības politika aicina pielikt punktu klusēšanai par vardarbību, kas balstīta uz dzimumu. „Uz dzimumu balstīta apspiešana un vardarbība – nav svarīgi, cik normatīva, tradicionāla vai cik plaši pieņemta tā ir dažādos kontekstos, – ir noziegums un grēks; uz dzimumu balstīta apspiešana un vardarbība ir pretstatā evaņģēlijam.”   

Atgādinām, ka no 13. līdz 17.jūnijam Ženēvas Ekumēniskajā Centrā Šveicē norisinājās Pasaules Luterāņu federācijas padomes ikgadējā sapulce. 2013.gada sapulces tēma bija „Aicināti būt par mācekļiem šodienas pasaulē”. Sapulces tika apskatīti vairāki aktuāli jautājumi, tostarp PLF dzimumu politika un plāni 2017.gada Asamblejai.

21.06.2013.

Informācija pārtulkota no PLF preses relīzes

Tulk. Ieva Puriņa

Korektore Milda Klampe

 

 

 

 

2013. gada PLF padomes sēdes darba kārtībā 2017. gada asamblejas plāni un PLF dzimumu politika

 

Tēma: Aicināti par mācekļiem šodienas pasaulē

 

Ženēva, 11.06.2013. No 13. līdz 18. jūnijam Ženēvā, Šveicē Ekumeniskajā centrā ikgadējā sēdē tiekas PLF padome, kuras darba kārtībā ir arī jautājumi par 2017. gada asambleju un dzimumu politiku.

Šā gada PLF pārvaldes institūcijas sanāksmes tēma ir "Aicināti par mācekļiem šodienas pasaulē". Sanāksmē piedalīsies 49 dalībbaznīcu pārstāvji no visas pasaules, padomnieki un lūgtie viesi.

PLF prezidents bīskaps Dr. Munibs A. Junans, Jordānas un Svētās zemes baznīcas galva, savā uzrunā paudīs, ko dalībbaznīcu globālai kopienai nozīmē sanāksmes tēma.
PLF ģenerālsekretārs Dr. Martins Junge ziņojumā sniegs pārskatu par darbu laikā kopš iepriekšējās padomes sēdes 2012. gadā Bogotā, Kolumbijā. Kristīna Džeksone-Skeltone (Amerikas Ev. lut. baznīca), PLF Finanšu komitejas priekšsēdētāja sniegs atskaiti par organizācijas finanšu stāvokli pagājušajā gadā un prognozēs nākamo gadu perspektīvu.

Padome pieņems lēmumus par 2017. gada Reformācijas jubilejas svinībām.

Tāpat tiks sniegts ziņojums par 2017. gada 12. asamblejas norises vietu un baznīcu, kas uzņem tās dalībniekus. Pēdējo asambleju uzņēma Virtenbergas Evaņģēliski luteriskā baznīca Štutgartē, Vācijā.

Padomei tiks iesniegts pieņemšanai svarīgs ekumenisks ziņojums „No konflikta līdz komūnijai”. Luterāņu un katoļu vienotības komisijas publikācija tiks prezentēta Vatikānā Pontifikālās padomes kristiešu vienotībai prezidenta kardināla Kurta Koha klātbūtnē. Tā dokumentē pirmo reizi, kad luterāņi un katoļi globālā līmenī ir strādājuši kopā, lai stāstītu Reformācijas stāstu kā daļu no viņu apņemšanās padziļināt kristiešu vienotību.

Padomes locekļi tiks iesaistīti „dialogā starp paaudzēm”, kas fokusēsies uz mācīšanos vienam no otra un spēju iztēloties ilgtspējīgu PLF.

Padome tāpat lems par dzimumu politiku PLF, pasvītrojot saistības dzimumu līdztiesībai un vienādai sieviešu un vīriešu dalībai vadībā un kalpošanā visā luterāņu kopienā.

Padomes sanāksme ietver arī dievkalpojumus, atklāšanas dievkalpojums – 13. jūnijā Ekumeniskā centra kapelā, katru dienu paredzētas Bībeles stundas un vakara lūgšanas, kā arī svētdienas dievkalpojums Temple De La Madeleine baznīcā Ženēvā.

PLF padomē darbojas ordinēti un laju vīrieši, sievietes un jaunieši; to vada PLF prezidents. Padome tiekas katru gadu.

 

Pasaules luterāņu federācija ir luterāņu Baznīcu apvienība, kurā ietilpst 145 dalībbaznīcas 79 valstīs, aptverot 70 miljonus luterāņu visā pasaulē. PLF ir dibināta 1947.gadā. Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ir PLF locekle kopš 1963.gada. Arhibīskaps Jānis Vanags ir PLF padomes loceklis.

 

13.06.2013.

Informācija pārtulkota no PLF preses relīzes

Tulk. Ieva Puriņa

Korektore Milda Klampe

 

   

2013.gada 7.-8.jūnijā Rīgas Domā notiks LELB 26.SINODE

 

Sinodes sākums 7.jūnijā plkst. 9.00

 

Saskaņā ar LELB Satversmes 70.pantu „Latvijas Sinodes dalībnieki ir: arhibīskaps, bīskapi, Virsvaldes locekļi, prāvesti, draudžu mācītāji un palīgmācītāji, mācītāju pienākumu izpildītāji un draudžu delegāti – draudžu priekšnieki vai viņu vietā citas draudžu padomju pilnvarotas personas.”

 

 

 

 

Sīkāka informācija LELB mājas lapā

 

    Otrdien, 4.jūnijā, Lielbritānijā tika noturēts svinīgs   dievkalpojums par godu karalienes Elizabetes II 60 gadu  valdīšanai.

 

 

 

   Dievkalpojumā Vestminsteres abatijā piedalījās gan karalienes Elizabetes II ģimenes locekļi, gan dažādu valstu monarhu dinastiju pārstāvji, kā arī augsta ranga ārvalstu personas un Apvienotās karalistes zemju garīdznieki, kas pārstāvēja dažādas konfesijas.

Apvienotās Karalistes Luterāņu draudzi pārstāvēja latviešu izcelsmes bīskape, Rev. Jāna Jēruma-Grīnberga, kura lūdza par karalienes un visas britu tautas izaugsmi Dieva mīlestībā un mierā.

Rev. Jāna Jēruma-Grīnberga ir pirmā sieviete, kas tika ievēlēta bīskapa amatā Lielbritānijas Luterāņu draudzē 2009.gadā.

 

 

 

 

 

 

04.06.2013. Aļesja Lavrinoviča

 

 

Austrālijas luterāņu baznīcas (ALB) Sinodē, kas notika 22. 04. 2013., viens no darba kārtības jautājumiem bija diskusija par sieviešu ordināciju, ko bija rekomendējusi Vispārējā mācītāju konference. Tomēr ALB prezidents Rev. Semmler palika uzticīgs savam lēmumam, ka viņa prezidentūras laikā netiks lemts par šo jautājumu. Viņš gan pieļāva Sinodē diskusijas, bet tās nevainagojās ar balsošanu un noteikta lēmuma pieņemšanu.

Tas sagādāja lielu vilšanos ALB locekļiem, kas 2012. gada jūlijā pēc savas iniciatīvas bija organizējuši konferenci „Laiks pacelties spārnos” („Time to soar”), kurā piedalījās ap 120 dalībnieku, lai gan konferences organizatorei St. Stephens draudzei bija aizliegts to popularizēt nacionālajā luterāņu žurnālā. Atliek novēlēt ALB sievietēm teoloģēm un viņu atbalstītājiem izturību un pacietību un cerēt, ka jaunais ALB prezidents, kas tika ievēlēts 22. 04. 2013., nāks ar citu redzējumu par sieviešu  kalpošanu baznīcā arī ordinētos amatos.

 

Zemāk publicētais ir konferences materiāls.

 

Vīzija: sieviešu ordinācija Austrālijas luterāņu baznīcā (ALB)

Atklājot konferenci „Laiks celties” (Time to Soar) 2012.gada jūlijā, Dr. Ficners (Dr. Pfitzner) iezīmēja redzējumu par ALB nākotni, kurā sievietes ir pilnvērtīgas dalībnieces tās dzīvē un darbā. Pēc divdesmit gaduilgušām debatēm par sieviešu kalpošanu Teoloģijas un Baznīcas iekšējo attiecību komisija atzina, ka nav teoloģisku iemeslu aizliegt sieviešu ordināciju. Adelaides konferences dalībnieki vienojās, ka ir laiks pārvarēt tagadnes grūtības un vilšanās brīžus un iegūt jaunu nākotnes iespēju perspektīvu.

Tika citēts Martins Luters Kings (Dr. Martin Luther King): „Ja mēs nesapņojam par iespējām, tās, visticamāk, nekļūs par realitāti.” Dalībnieki vienojās par nepieciešamību mainīt tagadējo ALB pozīciju, kas liedz sievietēm kalpošanas amatu, lai mēs šo sapni uzturētu dzīvu ar visiem mums pieejamiem līdzekļiem.

 

Kavēšanās nomāc mūsu redzējumu par ALB

Klausītājiem, kuri ne tikai mīl ALB, bet ir arī sensitīvi pret bailēm no iespējamām izmaiņu sekām, kā arī respektē pagātnes kultūras mantojuma ierobežojošo ietekmi uz pārmaiņām, konferences laikā kļuva kārtējo reizi skaidrs, ka:

  • Lai gan luterāņu teoloģija apstiprina, ka vīriešiem un sievietēm ir vienlīdzīga cieņa Dieva valstībā, tomēr mūsu ALB sievietēm nav ļauts piedalīties publiskajā kalpošanā.
  • Lai gan luterāņu teoloģija apstiprina, ka visu ticīgo priesterība ir Bībeles pamatpatiesība, tomēr mūsu ALB sievietēm tiek liegta iespēja ieņemt pastorālus amatus.
  • Lai gan sievietes ir spējīgas veikt sakramentālo kalpošanu, tāpat kā vīrieši, tomēr mūsu ALB viņām tas nav atļauts un daži domā, ka viņas varētu apgānīt Kristus miesu un asinis.
  • Lai gan teoloģiski ir atļauts ordinēt sievietes, tomēr mūsu ALB dažiem ir bailes, ka baznīca tādējādi tiks feminizēta un vīrieši atteiksies no vadības atbildības.
  • Lai gan daudzas baznīcas pasaules luterāņu kopienā ordinē sievietes, tomēr mūsu ALB daži uzskata šos kristiešus – mūsu luteriskos brāļus – par pārāk liberāliem viņu ticības apliecībā un praksē un neīstiem luterāņiem.
  • Kaut arī tiek ziņots, ka ALB trūkst mācītāju, tomēr daži joprojām uzskata, ka sievietes nevar ieņemt vīriešu vietu.
  • Lai gan daži ALB locekļi nekad nav pieredzējuši ordinētas sievietes vadītu dievkalpojumu, tomēr valda uzskats, ka sieviete kancelē izskatītos nepareizi.

Pārvarēt bailes un pieņemt ALB vīziju – kur mīlestība ir dzīva

Nepārvērtējami lielā laju nozīme, īstenojot abu luterāņu baznīcu apvienošanu 1966. gadā un izveidojot ALB, iedvesmo un iedrošina mūs izvērst debates visā ALB, lai diskusijas gan par sieviešu, gan vīriešu ordināciju nenorobežotos tikai teoloģiskās komisijās, mācītāju konferencēs un īpaši izveidotās komitejās. Katram visu ticīgo priesterības biedram ir tiesības tikt sadzirdētam bez bailēm no savstarpējiem apvainojumiem.

 Konferencē tika akcentēts, ka starp tiem, kuriem šobrīd uzticēts dialogu virzīt līdz vienprātīgam lēmumam, kā atbalstītāja nav iekļauta neviena sieviete, lai gan ALB ir svētīta ar teoloģiski kompetentām sievietēm, kurām ir pastorālas sirdis, bagāta izpratne un gudrība, ko piedāvāt ALB.

Mēs esam pārliecināti, ka, mūsu draudzēm pieņemot sieviešu kalpošanu un redzot, kā viņas pilda savus pastorālos pienākumus baznīcās, skolās un iestādēs, mēs arvien atzinīgāk novērtēsim sieviešu mācītāju svētību mūsu ALB.

Konferences „Laiks celties” dalībnieki vienojās:

  • Aicināt ALB kristiešus saskaņoti un publiski paust savu atbalstu sieviešu ordinācijai un uzturēt vīziju, ka mīlestība ir dzīva.
  • Iedrošināt ALB vadītājus atvērtas diskusijas veicināšanai visos līmeņos, ieskaitot The Lutheran.
  • Ļaut izpausties gan vienotībai, gan dažādībai ALB šajā jautājumā, vienlaikus atceroties, ka var būt draudzes, kuras aicinās sievieti būt par savu mācītāju, gan arī tādas, kuras nolems to nedarīt, respektējot un godājot abus viedokļus.
  • Apsvērt iespēju ALB atsevišķām draudzēm un skolām publiski apstiprināt to sieviešu ordināciju, kas jau tagad kalpo mūsu draudzēs un izglītības iestādēs.
  • Sākt lūgšanās balstītu dialogu, kas no jauna izvērtētu, vai sieviešu ordinācija ir teoloģijas pamatjautājums un baznīcai izšķirošs jautājums taisnošanas ticības doktrīnas gaismā.

Mums jāatceras: „Mūsu mērķis ir dzīvot saskaņā ar Vārdu, kurā teikts, ka mēs esam svētie un grēcinieki, un ļaut Evaņģēlijam sacīt pēdējo vārdu par mums, dzīvot par slavu Kristum un ticībā Viņam. Un tas, protams, nozīmē, ka mēs cenšamies dzīvot par godu Trīsvienīgajam Dievam. Nenoliedzami, mēs sirsnīgi ilgojamies pēc sieviešu brīvības ALB slavēt Dievu pastorālajā kalpošanā Dieva tautai. Sapņosim ar priecīgu cerību. Dievs vēl arvien dara brīnumus!”

 

Kas notiek tagad?

Pēc konferences „Laiks celties” Adelaidē tika organizēta Visu svēto konference Indooroopilly, ko sponsorēja Sv. Pētera Luterāņu koledža. Tās kādreizējā vadītāja Sallija Čandlere (Sally Chandler) lasīja pamatreferātu „Visu laiku Baznīca ir arī mūsu laika Baznīca”. Īpaši viņa pievērsās Baznīcas un skolas atsvešinātības jautājumam un piedāvāja šīs problēmas risinājuma modeli.

 

Konferences ieguvumi:

  • Tika izveidota Visu svēto rīcības komiteja, lai koordinētu Kvīnslandes draudžu darbu un sadarbotos ar grupām Dienvidaustrālijā, Viktorijā un citur sieviešu ordinācijas aizstāvībai.
  • Neformālas grupas un sociālie tīkli, ieskaitot mācītājus un lajus, tagad aktīvi aģitē par šo jautājumu.
  • Formāli un neformāli Baznīcas vadītāji tiek mudināti pieņemt sieviešu iekļaušanu un paplašināt diskusijas bāzi, pieaicinot sievietes un lajus.
  • Tiek apstiprināts ALB viedoklis, ka Baznīcas patiesa vienotība atklājas Evaņģēlija pasludināšanā un Sakramentu administrēšanā. Līdz ar to tiek kliedētas bažas, ka mācītāja vokācijas gadījumā tās draudzes, kas nav vēl gatavas aicināt sievieti kalpošanas amatā, būtu spiestas to darīt. Mūsu mīlestība pret ALB ļauj mums saglabāt vienotību Kristū, vienlaikus pieņemot prakses dažādību, nekompromitējot doktrīnu par taisnošanu tikai caur ticību.
  • Neils Njuske (Neal Nuske) uzrakstīja atklātu vēstuli, kurā paustsuzskats, ka mācītāja dzimums nenosaka, neierobežo vai neapstiprina Svētā Gara darbību caur Vārdu un Sakramentu.
  • St. Peters, St. Stephens un St. Andrew Sinodes rezolūcijas ir nosūtītas visiem mācītājiem un draudzēm.
  • Ģenerālprezidents ir apliecinājis, ka visas rezolūcijas tiks iesniegtas Sinodei.

 

Šī informācija apkopota „Visu svēto” un „Laiks celties”sieviešu ordināciju atbalstošo mācītāju un laju grupas vārdā.

No angļu valodas tulkojusi Ieva Puriņa,

korektori Atis Freibergs un Milda Klampe

Publicēts 02.06.2013.

 

 

Radikālā „ne-ekskluzivitāte” Vasarsvētku notikumā

 

„Es izliešu Savu Garu pār visu miesu un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamās lietas, jūsu vecaji redzēs atklāsmes sapņos, bet jaunie redzēs parādības. Arī pār kalpiem un kalponēm Es izliešu tajās pašās dienās Savu Garu.” (Joēla 3:1-2)

 

Par ko mēs parasti stāstām, pieminot Vasarsvētku dienu? Vai par piecdesmito atceres dienu kopš Kristus augšāmcēlās no mirušajiem? Vai mēs stāstām par vienu no jaukajiem, nostalģiskajiem pagātnes notikumiem Kristus draudzē, ko būtu vērts meditatīvi atsaukt atmiņā?

 

Vai mēs saprotam Vasarsvētku notikuma būtību – to, ka Dieva Gars ir ticis izliets pār visu miesu?

Šī notikuma būtība ir radikāla „ne-ekskluzivitāte” – Dieva atklāsmes un spēka paplašināšanās cilvēces pastāvēšanas vēsturē, Svētajam Garam pārplūstot pāri Vecās Derības izredzētības teoloģijai, kurā Dieva Gars bija ekskluzīvi pieejams tikai dažu sakrālo kategoriju pārstāvjiem – priesteriem, praviešiem un ķēniņiem.

 

Vārds „ekskluzīvs” ir svešvārds un šodienas kontekstā tā nozīme vislabāk ir izprotama no preču un pakalpojumu piedāvātajām reklāmām. Šādā nozīmē šis vārds izsaka kādas grupas vai indivīda īpašo stāvokli un iespējas iegādāties un lietot piedāvāto produktu, baudot zināmas priekšrocības. Vecās Derības laika ekskluzīvā trijotne – priesteris, pravietis un ķēniņš - bija izredzēti atklāt pārējai cilvēcei Dieva raksturu un Viņa pilnīgo gribu. Var sacīt, ka Dieva Gars Vecās Derības laikā bija ekskluzīvs un darbojās tikai caur priestera, pravieša un ķēniņa dzīvi.

 

Tomēr jau Mozus saprata, ka labāk ir nemēģināt pakļaut un privatizēt Svēto Garu, kurš izlejas pāri nospraustajām administratīvajām un teoloģiskajām robežām. Sarunā ar Jozua, Mozus, saprazdams Dieva vēlēšanos, iesaucās – „Ak, kaut Tā Kunga tauta visa būtu pravieši, un kaut Tas Kungs Savu Garu pār viņiem visiem dotu!"(4.Mozus 11:11-29)

 

Pravietis Joēls, lūkodamies nākotnē, pasludināja Dieva plānu izliet Svēto Garu pār sirmgalvjiem un jauniešiem, pār sievietēm un vīriešiem – no jebkuras tautības, jebkura sociālā slāņa – visos kontinentos, lai ikviens Kristus draudzē gūtu iespēju piedalīties Dieva klātbūtnes un atklāsmes izplatīšanā.

 

Jēzus salīdzināja Garu ar jaunu vīnu, kas saplēš vecus ādas traukus, arī ar dzīvo ūdeni, kas verd mūžīgai dzīvībai. Gan Vecajā, gan Jaunajā derībā atrodam daudzus metaforiskus apzīmējumus Svētajam Garam – vējš, ūdens, uguns, eļļa, upe, balodis, augšāmcelšanās spēks, uguns liesmas. Viens ir skaidrs – Svētais Gars ir dinamiska, nevis statiska Trīsvienības Persona, un Svētajam Garam ir tendence virzīties, plūst uz priekšu, iekustinot mūs, aizdedzinot mūsu dvēseles, virzot mūs uz Dieva Valstības godību laiku beigās.

 

Kas notika dienā, ko mēs pazīstam kā Vasarsvētku dienu? Dievs sāka īstenot Savu radikālās ne-ekskluzivitātes plānu Viņa paša izveidotajā Kristus draudzē! Un Pēteris bija pirmais, kas saņēma atklāsmi par to, ka laiku maiņa ir notikusi – tas, par ko runāja Mozus un Joēls, piepildījās realitātē:

„Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, iesāka runāt un tiem sacīja: „Jūs, jūdi un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un iegaumējiet manus vārdus. Šie nav piedzērušies, kā jums šķiet, jo ir tikai dienas trešā stunda, bet te piepildās pravieša Joēla vārdi: tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tajās dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos. Un Es došu brīnumus augšā pie debesīm un zīmes apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmus, un tvaiku. Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, pirms nāks Tā Kunga lielā un spožā diena. Un ikviens, kas Tā Kunga Vārdu piesauks, tiks izglābts”. (Ap.d. 2:14-21)

 

Vasarsvētku diena nav nedz atceres diena, ne arī piemiņas diena Svētā Gara esamībai draudzē. Šī diena ir atgādinājums tam, ka draudze ir radusies un pastāv, pateicoties Svētajam Garam, kas plūst, deg un vēlas piepildīt katru cilvēku ar Savu klātbūtni radikālajā ne-ekskluzivitātē.

 

„Nāc, Svētais Gars, un runā manī,

Nāc, Svētais Gars, un lūdz manī.

Nāc izdziedē, nāc atbrīvo

Mūsu sirdis no visas nospiestības.

Nāc pārveido, nāc aizdedz

Uguni no debesīm šajā vietā.

Iededz liesmu manā dvēselē,

Iededz liesmu manā dvēselē,

Iededz liesmu manā dvēselē, Kungs!”

(Brazīliešu slavēšanas dziesma. Autori: Rogério Ap. Victorio Pereira un Júlio César)

 

Lai Svētais Gars iekvēlina mūsu dvēseles kalpošanai Jaunās Derības laikmetā! Lai Vasarsvētku laikā piedzīvojam to, ka Svētais Gars izplūst pāri mūsu uzceltajiem administratīvajiem un teoloģiskajiem dambjiem, piepildot katru kristieti radikālajā ne-ekskluzivitātē! Nāc Svētais Gars..                                                                      

  Redaktore Aļesja Lavrinoviča

18.05.2013.  

   

 

 

 

Beidzot arī Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienībai ir sava mājas lapa interneta vietnē Facebook.

https://www.facebook.com/LLSTA

     

     

 

Šā gada 17.maijā, Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības (LLSTA) sapulcē par jauno LLSTA valdes locekli tika ievēlēta Ieva Puriņa.

     

 

 

 

 

Tuvojoties mātes dienas svētkiem Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienība sūta sveicienus visām esošajām un topošajām māmiņām, jo īpaši tām, kas pašaizliedzīgi kalpo Kristus druvā!

Austrumu Āfrikā esot cilts, kurā patiesās tuvības māksla tiek veicināta jau pirms dzimšanas. Šajā ciltī bērna dzimšanas datums netiek skaitīts no tā fiziskās dzimšanas, arī ne no ieņemšanas dienas, kā tas ir citu ciematu kultūrā. Šai ciltij dzimšanas datums tiek iezīmēts tad, kad bērns pirmo reizi parādās kā doma mātes prātā. Apzinoties savu vēlmi ieņemt bērnu ar konkrētu tēvu, māte aiziet apsēsties zem koka vienatnē. Tur viņa sēž un klausās, līdz, kamēr sadzird sava topošā bērna dziesmu. Kad sieviete ir dzirdējusi šo dziesmu, viņa atgriežas ciematā un iemāca to tēvam, lai viņi to kopā varētu dziedāt mīlestībā ieņemot bērnu, ieacinot bērnu pievienoties tiem. Pēc tam, kad bērns tiek ieņemts, māte dzied šo dziesmu bērnam savās miesās. Tad viņa iemāca šo dziesmu vecākām sievietēm un vecmātēm ciematā, lai dzemdību laikā un pašas brīnumainās dzimšanas brīdī bērns tiktu sveikts ar viņa dziesmu. Pēc bērna piedzimšanas visi ciemata ļaudis iemācās šī jaunā iemītnieka dziesmu un dzied to bērnam tad, kad bērns nokrīt vai savaino sevi. Šī dziesma tiek dziedāta triumfa brīžos vai rituālos. Kad bērns pieaug, šī dziesma kļūst par daļu no laulības ceremonijas, un viņa dzīves nobeigumā viņa tuvie un mīļie sapulcējas ap šī cilvēka gultu un dzied viņa dziesmu pēdējo reizi. (Kronfield, A Path with Heart: A Guide Through the Perils and Promises of Spiritual Life, 334, 1993)

 Šajā brīnišķīgajā stāstā viss sākas ar mātes dziesmu un viss beidzas ar mātes dziesmu. Iespējams, mums Eiropā nav tikpat īpašu ģimenes tradīciju, tomēr mātes dziesma mūs katru ir nesusi, aprūpējusi un audzinājusi – gan dienu, gan nakti. Pirms mazais cilvēks spēj aptvērt, noformulēt un izteikt savu ticību Dievam, zīdainis, sastopoties ar mammu, sastopas un piedzīvo Dieva gādību, rūpes, beznosacījuma mīlestību, lēnprātību, laipnību, pašuzupurēšanos. Māte - Dieva mīlestības rakstura pirmais pieskāriens! Sveiciens mātes dienā!

Redaktore Aļesja Lavrinoviča  

 

  

 

Ar 2013. gada 1. maiju sieviesuordinacija.lv mājas lapai ir jauna redaktore - Aļesja Lavrinoviča.

Aļesja ieguvusi bakalaura grādu jurisprudencē Latvijas Policijas akadēmijā un maģistra grādu teoloģijā Latvijas Universitātē. Studējusi teoloģiju arī Beļģijā un Zviedrijā. Kopš 14 gadu vecuma darbojas dažādu nevalstisko un reliģisko organizāciju darbā.

2013. gada 11. aprīlī – Izraēlas policija ceturtdien aizturējusi piecas ebreju feministes, kas, aplikušas lūgšanu lakatus, balsī lūgušās pie Jeruzalemes Raudu mūra, tādējādi pārkāpjot tiesas aizliegumu sievietēm to darīt, pavēstīja policijas preses pārstāve Luba Samri.

Aptuveni 200 sieviešu ceturtdien sapulcējās pie Raudu mūra ikmēneša protesta akcijā, šādi cenšoties panākt, ka tiek atcelti nosacījumi, kas sievietēm šajā jūdaistu svētvietā liedz veikt zināmus rituālus.

Ebreju aģentūras priekšsēdētājs Nātans Šaranskis esot mēģinājis rast kompromisu, lai sievietes varētu lūgties, kā viņas vēlas, neaizvainojot tradicionālākos dievlūdzējus, šonedēļ vēstīja mediji.

"Piecas [sievietes], kas, pārkāpjot Augstākās tiesas aizliegumu, bija aplikušas talitu (jūdaistu lūgšanu lakatu), ir aizturētas, lai varētu tikt nopratinātas," sacīja preses pārstāve.

Aizturēts arī kāds ultraortodoksāls jūdaists, kurš mēģināja pielaist uguni lūgšanu brošūrai, kas bija rokās vienai no sievietēm, sacīja Samri. Lūgšanu lakata valkāšana vecpilsētas svētvietā tradicionāli bijusi vīriešu privilēģija.

Tiesa 2003.gadā nosprieda, ka sievietes svētvietā nedrīkst veikt zināmus rituālus, jo tas apdraud sabiedrisko kārtību.

Atbilstoši Izraēlas likumiem sievietes var lūgties pie Raudu mūra, bet tas viņām ir jādara klusu.

Organizācijas "Mūra sievietes" aktīvistes jau 25 gadus ebreju kalendāra katra mēneša pirmajā dienā dodas lūgties pie Raudu mūra, ar to parasti izraisot svētvietā sapulcējušos vīriešu nosodījumu.

Tostarp aktīvistes ir uzsākušas juridisku cīņu, cenšoties iegūt tiesības svētvietā lūgties balsī, valkāt lūgšanu lakatus un turēt Vecās derības rakstu ruļļus.

Ziņu aģentūra: LETA

 

2013. gada 3. aprīis Jaunais Romas pāvests Francisks, uzrunājot ticīgos Svētā Pētera laukumā, izcēlis sievietes lomu katoļu baznīcā, atzīmējot, ka sievietes vairāk sliekušās ticēt, ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies, nekā apustuļi. 

"Sievietēm ir būtiska loma Bībelē. (..) Apustuļiem bija grūti noticēt, bet ne sievietēm," atzīmēja pāvests, runājot par Bībeles sižetu, kurā sievietes atklāj, ka Kristus kaps ir tukšs.

"Sievietēm baznīcā ir bijusi un būs īpaša loma, atverot durvis uz to Kungu, sekojot viņam, izplatot viņa vēsti," norādīja pāvests.

Francisks pagājušā nedēļā Zaļās ceturtdienas dievkalpojuma laikā, veicot rituālu kāju mazgāšanu 12 cilvēkiem, izvēlēto vidū iekļāva arī divas sievietes.

Iepriekš, kad Francisks, vēl būdams Buenosairesas bīskaps, mazgāja kājas sievietēm, viņš izpelnījās kritiku no konservatīvo garīdznieku puses, kuri norādīja, ka Jēzus apustuļu vidū nav bijusi neviena sieviete.

Katoļu baznīca tiek kritizēta par to, ka nobīdījusi sievietes perifērijā, un Vatikānā tikai dažas daiļā dzimuma pārstāves ieņem atbildīgus amatus.

Izskanējuši aicinājumi ordinēt sievietes priestera amatā, norādot, ka tas varētu būt risinājums pēdējos gados vērojamajam jauno priesteru skaita sarukumam.

Ziņu aģentūra: LETA


2013. gada Kristus ciešanu un Augšamcelšanās  laiks.

"Lai arī Marija Magdalēna evaņģēliju tekstos ir pieminēta salīdzinoši maz, iepretim Pēterim, tomēr viņas piemērs savā veidā kalpo pat spēcīgāk kā Pētera. Viņas mīlestība, kas nekad nenoliedz un nenodod, šodien ir kļuvusi par ikonu sekošanai Kristum. Tā ir kā zīmols, tai mīlestībai, kuru nes sievietes sirds un kurai līdzīgas vairs nav. Tā caurcaurēm ir dziļa un neparasta, personiska un pārpersoniska, sevis aizliedzoša un upurējoša, dzīva un spēkpilna, nerimstoša un bezbailīga, klusa un atklāta." "Daži aspekti par Golgātu un Augšamcelšanos", Rudīte Losāne.

"Kapakmens

Ir no mums pašiem nepārvaramais šķērslis.

To zina sievas.

Un to zinām arī mēs.

Tamdēļ Lieldienas ir tik svarīgas.

Jo tas nozīmē akmens laikmeta beigas.

Jo Dievs to maina,

Jo ir kāda izeja, kāds ceļš pāri pār to,

Un nāve nevar aiz mums mūžīgi aizvērt durvis

Un mēs taptu ieslodzīti uz mūžīgu aizmirstību.

Lieldienas ar Dieva mīlestības spēku

novēla no kapa akmeni un padarīja to par cerības pamatakmeni."

no Lieldienu nakts liturģijas


 

Jaunākās publikācija

 

Sadaļā PLF ziņas  - publicētas ziņas martā no Pasaules Luterāņu federācijas mājas lapas

1.Jaunā PLF publikācija - pētījums par Bībeles iespējām pārveidot sabiedrību; 2.Vieta, kur mācīties, dalīties un atrast jaunu cerību; 3. Pasaules lūgšanu diena: apliecinājums ticības un rīcības nedalāmībai; 4. PLF pateicas par pāvesta Benedikta ekumēnisko vadību; 5. Drosme un apņemšanās ir galvenais dzimumu līdztiesības sasniegšanā; 6. Bīskaps Yuri Novgorodov pasvītro Luterāņu baznīcas pozīciju Kazahstānā; 7. PLF pauž prieku par Romas katoļiem sakarā ar pāvesta Franciska ievēlēšanu; 8. Kopīgs mērķis ar pāvestu Francisku kalpot nabagiem; 9. Pāvestam Franciskam dāvina Salvadoras krustu iedrošinot kalpošanu; 10. Jaunais Kenterberijas arhibīskaps tiek sagaidīts ar prieku.

 

Mājas lapa www.lutheranworld.org  

 

Sadaļā Sabiedrība  - publicēts 2013. gada sakumā debates par dzimumu līdztiesību izraisījušais "Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam" ; Saeimas deputātu komisijas vēstule Ministru Kabinetam 31.01.2013; kā arī Ministru Kabineta atbilde Saeimas deputātu komisijai.